Viņš uzsvēra, ka uzņēmuma darbības attīstība iespējama dažādos veidos, taču noteikti vienīgais glābšanas risinājums nevar būt vienīgi papildu naudas iepumpēšana uzņēmumā, uz ko prasījusi tā vadība.
Kučinskis atzina, ka grūti izvērtēt, vai lēmums par labu konkrētajam Liepājas metalurga investoram bijis veiksmīgākais un vai investors darījis visu iespējamo uzņēmuma darbības nodrošināšanai. Saeimā noteikti būšot vismaz trīs iniciatīvas izviedot parlamentārās izmeklēšanas komisijas, ironiski piebilda Kučinskis.
Uzņēmums KVV Liepājas metalurgs savu darbību iekonservēs, un tiks atlaisti ap 300 strādājošo, Dienai apstiprinājis uzņēmuma valdes loceklis Igors Talanovs. Kad šī atlaišana notiks, Talanovs konkrēti nevarēja pateikt, vien stāstīja, ka process sākšoties pēc 20. aprīļa.
Par šādu lēmumu Talanovs 18. martā informējis arī Liepājas domi. Tajā pašā dienā Liepājas mērs Uldis Sesks telefoniski ar viņu sazinājies, un paudis, ka niecīgā pieprasījuma ārējos tirgos un zemo cenu dēļ tālāka rūpnīcas darbība ir nerentabla, tādēļ pieņemts lēmums paturēt tikai 120 darbinieku, kas strādās, lai nodrošinātu uzturēšanas režīmu, stāsta domes pārstāvis Andrejs Rjabcevs. Viņš arī min, ka pašlaik Nodarbinātības valsts aģentūras Liepājas filiālē jau reģistrējušies 37 bijušie uzņēmuma KVV Liepājas metalurgs darbinieki. Pārējie tikšot atlaisti pēc savstarpējas vienošanās, kas paredz, ka darbiniekiem tiks izmaksāta arī kompensācija vienas mēnešalgas apmērā.
Uzņēmuma šķidrā tērauda velvēšanas ceha vadītāja vietnieks Sindijs Pagrabs teic, ka pagaidām nav zināms, kā darbiniekiem tiks izmaksātas algas par martu, taču vadība solot nodrošināt gan algu, gan atlaišanas kompensāciju izmaksu.