Jauniešu vidū valodas nezināšana vairs neesot nekāda problēma, bet «nav jau noslēpums, ka Padomju Savienībā mums latviešu valodu mācīja ne pārāk kvalitatīvi, jo tā neskaitījās prioritāte. Ja mēs runājam par reģionālo statusu krievu valodai, varbūt tas būtu nepieciešams tieši cilvēkiem virs četrdesmit, lai viņi mierīgi var nostrādāt līdz pensijai, nebaidoties no sodiem,» viņa skaidro.
Ar Ž. Kulakovu tikāmies Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā, kad viņa atklāja no savas personīgās kolekcijas veidotu vēsturisku sadzīves priekšmetu, kā senas pudeles, gludekļi un patvāri, izstādi. Savā uzrunā viņa uzsvēra, ka «bez pagātnes nevar būt nākotnes», un šo pašu argumentu atkārtoja arī vēlāk sarunā ar Dienu, tikai nu jau citā kontekstā - Daugavpilī vēsturiski esot liels skaits krievvalodīgo, un šī fakta noliegšana ne pie kā laba nenovedīs. Tomēr politiķe neaizmirsa arī piebilst - valsts valodas statusu krievu valodai gan nevajadzētu piešķirt un referendumā viņa esot balsojusi, kā pati formulē, «par latviešu valodu».
Viņasprāt, situāciju uzlabotu arī lielāka latviešu valodas kursu pieejamība, kas daudziem vietējiem neesot pa kabatai, tāpēc viņa cer uz valdības finansiālo atbalstu bezmaksas kursu organizēšanai. Pašvaldība pati līdz nākamajai domes finanšu komitejas sēdei plānojot sagatavot pieteikumu par savu līdzekļu piešķiršanu bezmaksas latviešu valodas kursiem.