"Kuldīgā ir tikai daži manas ticības cilvēki, tāpēc atjaunot ēku kā kulta celtni nav nedz iespēju, nedz vajadzības," Dienai saka Kuldīgā dzīvojošā ebrejiete, mūzikas skolotāja Heda Auziņa, par visnotaļ atbalstāmu un gudru uzskatot pašvaldības iniciatīvu namu nevis vienkārši restaurēt, bet piemērot kultūras vajadzībām, jo tas neaizvainotu ticīgo jūtas un nebūtu pretrunā ar celtnes sākotnējo sūtību. Viņa ir gandarīta arī par piedāvājumu vienu telpu atjaunotajā ēkā atvēlēt ekspozīcijai par kādreiz kuplās ebreju kopienas dzīvi Kuldīgā, jo tai šeit piederēja ne vien veikali un uzņēmumi, bet arī sava skola, pansionāts, sinagoga.
"Man ir bijušas vairākas sarunas ar Latvijas ebreju draudžu un kopienu vadītājiem par to, kas, viņuprāt, varētu būt agrākā Kuldīgas ebreju kvartāla bijušajā sinagogas ēkā, lai jaunā funkcija nekonfliktētu ar tās sākotnējo nozīmi. Viņi piekrita mūsu idejai par bibliotēku, kas pilsētas sabiedrības diskusijās konkrētas aprises ieguva pagājušā gada rudenī," Dienai stāsta Kuldīgas pilsētas domes priekšsēdētājs Edgars Zalāns (TP). Kuldīdznieki uzskatījuši, ka romantiskās vecpilsētas atdzīvināšanai vajadzīgi jauni sabiedriski objekti. Sākotnēji bijusi doma pašvaldībai piederošo ēku pārbūvēt par koncertzāli, taču bibliotēka likusies svarīgāka. Par labu iecerei nostrādājis arī fakts, ka bibliotēkai atšķirībā no izklaidei domātām celtnēm nav vajadzīgas plašas autostāvvietas, kas radītu transporta problēmas.
E.Zalāns pieļauj, ka tiks saglabāts ēkas tagadējais veidols, lai gan iespējama arī saskanīgas piebūves celtniecība. "Šā gada laikā darba grupā mums jānonāk līdz vienotai izpratnei par ēkas galīgo veidolu, investīciju apjomu. Ap 2009.gadu mūsu bibliotēka varēs pārcelties uz atjaunoto ēku."