Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) dati liecina, ka kopš 1960. gada Rīgā 20 procentos gadījumu Ziemassvētkos sniega nav nemaz, vairumā gadījumu zemi klāj neliela vai kūstoša sniega kārta, vēl retāk sniegs Ziemassvētkos ir Kurzemes piekrastē – ap 50 procentiem gadījumu no sniega nav ne vēsts, atlikušie 50 procenti vairāk ir ar slapjdraņķi nekā baltu sniega seģeni. Biežāk sniegoti svētki ir Latvijas austrumos – Vidzemes un Alūksnes augstienē –, kur pagājušajos 55 gados pilnībā bez sniega bijuši pieci seši gadi.
Taču klimata pārmaiņas skar arī mūs. Pēdējā gadsimta laikā bijuši tikai deviņi gadi, kad Ziemassvētkos nekur Latvijā nav bijis sniega, un trīs no šiem gadiem bijuši pēdējā desmitgadē – no 2006. gada.
Lai arī mūsu prātos Ziemassvētki iegravēti ar apsnigušām eglēm un kupenām, klimatiskajai normai atbilstošāks ir atkusnis, nevis sals un sniegs. Līdzīgi kā jūnijā pirms Jāņiem liela daļa ļaužu nepacietīgi gaida vasaru un sūrojas, ka laikam jau šogad īsti nebūs, pirms Ziemassvētkiem cilvēki cer uz ziemas iestāšanos. Pie mums tā nav – stabila vasara biežāk sākas pēc Jāņiem, tāpat kā ziema – pēc Ziemassvētkiem.
Visu Toma Briča prognozi svētkiem lasiet piektdienas, 23.decembra, laikrakstā Diena!