Viņasprāt, to var pārvarēt, "veidojot pozitīvu programmu: jā, es esmu materiāli un garīgi apšķiebts, bet, par spīti tam, es būšu tikpat labs vai labāks!".
J.Kursīte-Pakule uzsvēra, ka viņu satrauc latgaliešu dzīve pie Latvijas austrumu robežas. "Tagad pierobežā nevar uztvert Latvijas Televīziju un Radio, to vietā ir Krievijas informācija. Tiem vietējiem, kuri vēl palikuši pie Latvijas pilsonības, ir daudz grūtāk apmeklēt dzimtas kapus, radus otrpus robežas nekā tiem, kuri pieņēmuši Krievijas pilsonību. Tas bāreņa komplekss ir ielaists tik dziļi, ka cilvēki ir gatavi balsot par krievu kā otru valsts valodu - par spīti, lai ieriebtu par to, ka neatbalsta latgaliešu valodu un Latgali kopumā," norādīja deputāte.
J.Kursīte-Pakule arī skaidroja, ka latviešu austrumu kaimiņi izmantojot latviešu slieksmi šķelties un tas varot novest pie situācijas, ka ir trīs valodas - viena valsts un divas reģionālās, kas savukārt nozīmētu, ka latviešu literārās valodas lietotāju kļūtu vēl mazāk.
Interviju ar J.Kursīti-Pakuli lasiet šodienas Dienā!