Viņš arī vērsa uzmanību uz nepieciešamību būt uzmanīgiem ar ierobežojumu Satversmē noteikšanu, kas neļaus mainīt nacionālas valsts pamatus. "Ja kāds vēlēsies Latvijas karoga vidū ievietot auseklīša attēlu, vai šāds rosinājums tiks uztverts kā vēršanās pret nacionālās valsts pamatiem? Es nezinu," atzina Kusiņš, vērsdams uzmanību uz iespēju plaši interpretēt "nacionālas valsts pamatu" jēdzienu.
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis, runājot par ZZS ierosinājumu, sacīja, ka Saeimas Juridiskais birojs un deputāti to formulējumu var mainīt, kā vēlas, taču gala rezultātā ir jāpanāk situācija, kad nav iespējams rīkot referendumu, kas mainītu faktu, ka latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda.
Deputāts Boriss Cilevičs (SC) cita starpā vaicāja, vai ideja valsts pamatlikumā noteikt negrozāmus pantus nav pielīdzināma Dieva visvarenības paradoksam: "Vai Dievs var radīt tādu kalnu, kurā pats nevar uzkāpt."
Kusiņš uz to atbildēja, nodalot divus jēdzienus: pilsoņu kopums un Latvijas tauta. Runājot par pilsoņu kopumu, Kusiņš norādīja uz starptautiskajām normām, piemēram, valsts nevarētu praksē ieviest aizliegumu vīriešiem piedalīties vēlēšanās, pat ja par to nobalsotu vairākums.
Savukārt Latvijas tautai tāpat kā citām tautām ir mūžīgas tiesības jebkurā brīdī veikt revolūciju un mainīt pašreizējo kārtību. Savukārt varai ir tiesības aizsargāt valsti, ja tā ir apdraudēta. Tāpēc pasaulē nav vienotas izpratnes par to, vai dažos pašlaik notiekošajos valstu iekšējos konfliktos vara aizstāv valsts saglabāšanos, vai arī vēršas pret savu tautu.
Saeimas Juridiskā biroja vadītājs arī aicināja nesteigties ar šāda veida grozījumu izdarīšanu Satversmē.
Kā ziņots, Saeima nodevusi izskatīšanai komisijās ZZS rosinātos grozījumus Latvijas Satversmes 73.pantā, kas paredz, ka tautas nobalsošanai nevar nodot Satversmes grozījumu projektu vai likuma projektu, kas nav pieļaujams demokrātiskā sabiedrībā vai apdraud Latvijas kā nacionālas valsts pamatus.