Koks ir estētiski pievilcīgs un funkcionāli patīkams materiāls, un koka ēkās ir specifisks mikroklimats, ja tās tiek pareizi siltinātas un gan iekšējai, gan ārējai apdarei izvēlēti atbilstoši materiāli. Kā vienu no apšuvuma veidiem koku izvēlas arī ēku dekoratīvajai apdarei. Lai tas izskatītos glīti un kalpotu ilgi, svarīgi par materiālu parūpēties, to atbilstoši apstrādājot, stāsta uzņēmuma Tikkurila mācību centra vadītājs Aivars Danenbergs.
Ir vairāki estētiskie risinājumi
Latvijas apstākļiem vispiemērotākie materiāli ir priede un sevišķi ārā esošiem objektiem – egle. Neapstrādāts koks saņem saules starojumu un ar laiku kļūst pelēcīgs, tas ir pakļauts gaisa temperatūras un mitruma svārstībām, to ietekmē var deformēties. Neapstrādātā kokā mēdz savairoties arī dažādas baktērijas. Viens no koka apstrādes veidiem ir eļļošana. Koksne tiek piesūcināta, aizpildīta er eļļas molekulām, tajā nevar iekļūt mitrums. Ar laiku šī eļļas iedarbība mazinās un nākas veikt atkārtotu eļļošanu aptuveni pēc trīs četriem gadiem.
Koku var apstrādāt arī ar laku. Lakas pārklājums piešķir arī toni koksnei. Šķiedru raksts saglabājas. Laka veido it kā plēvīti virs koksnes. Tajā netiek iekšā mitrums, baktērijas. Šāds pārklājums saglabājas no trīs līdz pat 10 gadiem.
Kvalitatīva sedzoša krāsa koksni pārklāj pilnībā, tā turas vismaz 10 gadu. "Jāatceras, ka ēkas dienvidu pusē krāsa noveco ātrāk, jo saule to ietekmē. Ja regulāri tiek klāt mitrums, tā bojāsies vēl ātrāk," stāsta Danenbergs.
Pareizi jāsagatavo virsma
Svarīgi arī, kā koks pirms apstrādes ir sagatavots. Ja apstrāde nav piemērota, krāsas kalpošanas laiks var sarukt pat trīs reizes! "Krāsas ražo aizvien dabai draudzīgākas, līdz ar to arī baktērijām tīkamākas, tādēļ pirms krāsošanas jālieto gruntēšanas materiāls, kas kavē koka puves, sēnīšu un citu baktēriju augšanu," skaidro Danenbergs. Ja koks tiek eļļots, šo funkciju veic eļļa, tā kavē ne tikai baktēriju ietekmi, bet arī koksnes deformēšanos. Terases grīdām un citām horizontālām virsmām, kas atrodas ārā un ja uz tām ilgstoši saglabājas ūdens, eļļošana ir piemērotākais risinājums.
Atjaunojot krāsas vai lakas pārklājumu, vispirms jānokasa vecā kārta, izmantojot drāšu birsti vai citu piemērotu līdzekli. Pēc tam virsma jānomazgā. "Mazgāt nevajag ar sadzīves mazgāšanas līdzekļiem, jo tie var saturēt vasku, kas pēcāk kavēs krāsas uzklāšanu vienmērīgā slānī. Krāsu ražotāji piedāvā speciālus, hloru saturošus līdzekļus tieši virsmu mazgāšanai pirms krāsošanas," skaidro mācību centra vadītājs. Šie līdzekļi attauko virsmu, viegli kodina, padara it kā matētu, kas krāsai palīdz labāk pieķerties. Pēc mazgāšanas virsmu noskalo ar ūdeni un, kad tā nožuvusi, tad krāso. Svarīgi arī fasāžu krāsošanu veikt atbilstošos apstākļos, sākot no gaisa temperatūras +5 grādi vidēji diennaktī. Kamēr krāsa žūst, krasas temperatūras svārstības nāk par sliktu. Nedrīkst krāsot arī pārāk karstas virsmas – krāsa strauji nožūs, nepagūstot pieķerties virsmai.