Labi slēpta un sena draudzība

Vēsturiski pierādāmos arhīvos Rimšēviča ģimenes saikne ar Martinsonu izgaismojas 1994. gada oktobrī, kad Māris Martinsons un Sandris Grasis nodibināja kopuzņēmumu SIA Terca Pro, lai Pārdaugavā apsaimniekotu kafejnīcu Klīstošais holandietis, izpētīts jaunajā grāmatā. Kamēr Rimšēvičs kopš 1992. gada pārnestā nozīmē nodarbojās ar Latvijas banku sistēmas celtniecību, Martinsons, kurš viņa dzīvē nospēlēs liktenīgu lomu, ar viņa brālēnu pūlējās ap piezemētāku sfēru – centās iepūst jaunu elpu noplukušā Āgenskalna kafejnīcā, kura līdz tam bija iecienīta vieta, kur apēst pelēkos zirņus un iemest glāzīti šņabja. Pēc tam bizness mainījis virzienu, jo Martinsons pievērsies tirdzniecībai no kādas bāzes, kas bija deviņdesmitajiem raksturīgs rūpals, jaunajā grāmatā atminas uzņēmējs Andris Treijs, kuram sākotnēji pirms pārdēvēšanas apsaimniekojis kafejnīcu. Partneru ceļi šķīrušies, kafejnīca vairākkārt degusi.

Fakts, ka kādreiz slavenā LNT raidījuma Nedēļa vadītājs Grasis ir Rimšēviča brālēns, bija patiešām labi slēpts noslēpums, ko grāmatas tapšanas gaitā vai nu uzticīgi slēpa, vai nezināja arī Latvijas Bankas prezidentam tuvi cilvēki. Iemesls tam varētu būt gan iespēja šādā veidā sazīmēt Rimšēviča seno saiti ar Martinsonu, gan jautājumi, kas varētu rasties par pēdējos gados notikušiem mulsinošiem darījumiem starp Latvijas Bankas prezidentu un Grasi. Pēdējais, starp citu, laikā, kas sakrita ar grāmatas tapšanu, nomainīja gan personas kodu, gan vārdu un uzvārdu un tagad ir Sanders Grass. 

Graša kādreizējais priekšnieks, LNT raidījuma Nedēļa veidotājs Edvīns Inkēns viņu pēdējo reizi redzējis 2016. gada maijā, kad Sandris svinējis 50 gadu jubileju. Pie galdiņa nelielajā kompānijā bijis arī Rimšēvičs, bet pat Inkēns, kurš Nedēļas laikā ar Grasi un pārējo raidījuma komandu bijuši ciešās attiecībās, kopā atpūtušies un ceļojuši, jaunajā grāmatā Brālība2 jeb Brālība kvadrātā atminas – tā bijusi pirmā reize, kad viņš uzzinājis, ka Grasis vispār ir pazīstams ar Rimšēviču. Tālāko Graša karjeru zinātājam skaidri saskatāmi vada brālēna Rimšēviča neredzamā roka: no 1995. līdz 2002. gadam Latvijas Krājbankas padomes locekļa Druvja Skultes padomnieks Latvijas kuģniecībā, 1998.–1999. gadā finanšu ministra Ivara Godmaņa padomnieks, 2002.–2004. gadā top menedžeris Andra Kreislera būvfirmā Velve uzreiz pēc tās apvienošanās ar Martinsona Moduls Rīga.

Rimšēviča 2014. gada valsts amatpersonas deklarācijas jau tā taukajā ieņēmumu sadaļā parādījās 32 000 eiro, kurus viņš saņēmis no Graša, nākamā gada deklarācijā kā ienākumi no Graša parādījās vēl 12 600 eiro, bet šoreiz Rimšēvičs jau bija atšifrējis, ka šos ienākumus guvis par sava dzīvokļa izīrēšanu. Tikai 2016. gadā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs veica formālu pārbaudi par Latvijas Bankas (LB) prezidenta deklarētajiem darījumiem, neko aizdomīgu nesaskatot. Fakts, ka Grasis ir Rimšēviča brālēns, liek vismaz ar aizdomām paraudzīties uz šī kopumā gandrīz 45 000 eiro vērtā darījuma saimniecisko jēgu. Par spīti milzīgajai algai, ap 10 tūkstošiem mēnesī pēc nodokļu nomaksas, LB prezidentam bija nesamērīgi tēriņi – hipotekārie maksājumi par vairākiem īpašumiem, arī to uzturēšana –, arī elitārais dzīvesveids prasīja līdzekļus, jo Rimšēviča vecākā meita studēja Lielbritānijā, vidējā meita ieguva augstāko izglītību ASV, uzsvērts grāmatā Brālība² jeb Brālība kvadrātā.