Lai arī pēckrīzes periodā vērojama pozitīva nabadzības samazināšanās tendence - 2009.gadā nabadzības riskam bija pakļauti 21% un 2010.gadā 19% iedzīvotāju, no kuriem 2009.gadā 27% un 2010.gadā 25% bijuši bērni -, iedzīvotāju īpatsvara, kas atrodas zem nabadzības riska sliekšņa, samazināšanās ir panākta, jo samazinājās arī nabadzības riska slieksnis, norāda LM.
Turklāt bērni ir pakļauti nabadzības riskam vairāk nekā iedzīvotāji kopumā, secinājusi LM. Krīzes ietekme uz bērniem ir divējāda - augsts bezdarba līmenis būtiski mazina ienākumus un palielina nabadzības risku daudzām ģimenēm, savukārt valsts budžeta konsolidācija ietekmēja to, ka samazinās finansējums bērnu attīstībai un labklājībai nozīmīgajiem pakalpojumiem.
Eiropas Savienībā ir vidēji 21% bērnu vecumā līdz 15 gadiem, kuri cieš no materiālās nenodrošinātības. Ziemeļvalstīs, Nīderlandē un Luksemburgā šie rādītāji ir 3% līdz 7% robežās, Bulgārijā un Rumānijā - 70%, bet Latvijā - 45%. Tātad nabadzības riskam pakļauto bērnu īpatsvars Latvijā 2011.gadā bija trešais lielākais starp ES valstīm.
Šie skaitļi reālo situāciju ataino tikai daļēji, jo neatspoguļo tos bērnus, kuri tiek pakļauti gan sociālajai atstumtībai, gan arī citām nelabvēlīgām ietekmēm - vardarbības upuri, atkarības vielu lietotāji, no savām ģimenēm šķirtie bērni, bērni invalīdi un bērni, kas dzīvo īpaši nabadzīgajās teritorijās.
Ņemot vērā gan iepriekš minētās, gan citas pārskatā par bērnu stāvokli Latvijā 2011.gadā identificētās problēmas, Labklājības ministrija ir sagatavojusi priekšlikumu, atbilstoši kuram līdz 2013.gada 15.martam vairākām ministrijām jāiesniedz Labklājības ministrijai savi priekšlikumi problēmu iespējamam risinājumam.