Viss sākas laboratorijā
Laboratorija ir pamatu pamats mūsu dzīvei. Viss, ko izmantojam ikdienā, ar ko braucam, ar ko ārstējamies, ir pārbaudīts laboratorijā. Medicīnas laboratorija ir ļoti būtiska struktūrvienība medicīnas sistēmā. Pirms Covid-19 medicīnas laboratorijas bija kā pelēkā zona, kur strādā ne īpaši novērtēti ārsti, un arī šobrīd viņu atalgojums ir viens no zemākajiem nozarē. 70% no visām diagnozēm ārsts iegūst tieši laboratoriski, kas vien parāda, cik būtiska loma medicīnā ir laboratoriskajiem izmeklējumiem. “Pandēmija laboratorijas izcēla prožektoru gaismā, dodot mums visiem iespēju novērtēt, cik neaizstājamas tās ir,” konferencē teica AS ‘’Veselības centru apvienība” un SIA “Centrālā laboratorija” valdes priekšsēdētāja Stella Lapiņa, norādot, ka resursu pietrūkst vienmēr un allaž būs dilemma kā tos efektīvāk pārvaldīt. Pēdējos 30 - 40 gadus arī laboratorijas skārusi centralizācija - tās pārvērtušās par ļoti automatizētām analīžu veikšanas fabrikām. Mazas laboratorijas šobrīd vairs nevar pastāvēt, tās arī nespēj garantēt kvalitatīvu pakalpojumu nodrošināšanu. Latvija ir viena no retajām Eiropas valstīm, kur laboratorijas tiek akreditētas, tā sniedzot ticību par pakalpojumu drošību un kvalitāti.
Ambulatoro laboratorisko izmeklējumu sadaļa izmanto 2,1-2,8% (39 miljoni eiro) no 1,6 miljardus lielā Latvijas veselības aprūpes budžeta, bet sniedz 70% no visām diagnozēm. “Tas ir ļoti zems rādītājs, jo citās mazajās, ne tik bagātajās valstīs šis rādītājs ir vismaz 4% no kopējā budžeta. Tā ir ļoti svarīga sadaļa veselības sistēmā, un šobrīd mums kopā jādomā, cik efektīvi spējam resursu lietot,” komentē S. Lapiņa.
Mūžīgā cīņa
Katru gadu un katru mēnesi laboratorijām jādomā, vai valsts samaksās, vai tā spēs sniegt pakalpojumus, cik ilgi to spēs darīt. “Tas skan ļoti slikti, bet tā ir patiesība,” saka S. Lapiņa un kā uzskatāmu piemēru norāda, ka tikai oktobra vidū valsts norēķinās par sniegtajiem pakalpojumu par aizvadītajiem desmit mēnešiem. Viņai kā vadītājai līdz ar to jāpiedzīvo stress, kur meklēt resursus, lai nodrošinātu savas saistības ar piegādātājiem, darbiniekiem, citām veselības aprūpes iestādēm. “Šobrīd izskatās, ka arī nākamais gads būs tieši tāds pats, jo laboratorijām tiek uzliktas kvotas. Ja pacients atnāk ar ārsta nozīmētām analīzēm, laboratorijai nav nekādu tiesību viņu aizraidīt prom.”
Centrāla laboratorija mēģinājusi problēmu risināt ar rindas ieviešanas palīdzību, valsts apmaksātos pakalpojumus piedāvājot tik lielā apmērā cik tas ir laboratorijai piešķirts. Tehniski to atrisināt var ļoti ātri, atverot elektronisko pierakstu, taču ieviešana ikdienas dzīvē notiktu ļoti sarežģīti. S. Lapiņa atzīst, ka tas nebūtu draudzīgi pacientam un pareizi attiecībā gan pret pacientu, gan ārstu, jo analīžu rezultāti nepieciešami tūlīt un tagad.
Iepirkumu efektivitāte
Valsts asinsdonoru centra direktore Egita Pole diskusijā atklāja, ka viņas vadītā iestāde apmēram pusmiljona laboratorisko analīžu veikšanai tērē gandrīz pusi no sava budžeta. Centra pieredze rāda, ka visizdevīgāk un visefektīvāk izmaksas balansēt var iepirkumu ceļā, slēdzot līgumus ar piegādātāju uz pieciem gadiem, tādējādi ieekonomējot resursus un ļaujot ieguldīt centra attīstībā. Starp piegādātājiem šobrīd ir ļoti liela konkurence, tāpēc ilgtermiņā iespējams iegūt pat ļoti zemu cenu.
Izmaiņas notiek lēni
Arī slimnīcām, ieviešot jaunus pakalpojumus, jārēķinās ar laboratorisko izmeklējumu izmaksu pieaugumu un attiecīgi tam jāplāno budžets. Kā norāda Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) laboratorijas vadītāja un Latvijas Laboratorās medicīnas biedrības (LLMB) valdes priekšsēdētāja Dagne Grāvele, to apgrūtina situācija, ka laboratorisko izmeklējumu nonākšana valsts atmaksāto izmeklējumu grozā notiek ļoti lēni, pat ja tas ir atsevišķu diagnožu uzstādīšanas un terapijas noteikšanas vienīgais veids. BKUS Bērnu slimību klīnikas virsārste, endokrinoloģe Iveta Dzīvīte-Krišāne piebilst, ka uz vairāku laboratorisko izmeklējumu iekļaušanu valsts atmaksāto pakalpojumu sarakstā tiek gaidīts jau piecus vai pat desmit gadus.
Speciālistiem, nozīmējot analīzes, nepārtraukti jādomā un jājautā sev - ko tas dos man, lai noteiktu diagnozi, lai nozīmētu terapiju. “Pareizās analīzes, pareizajam pacientam, pareizajā laikā,” uzsver I. Dzīvīte-Krišāne. Ne vienmēr šie trīs komponenti sakrīt un pašreizējās tendences rāda, ka speciālisti nozīmē pārāk daudz un nevajadzīgus laboratoriskos izmeklējumus. Ārste arī norāda, ka bieži vien analīzes tiek iegūtas neatbilstoši vadlīnijām - lai izmeklējuma dati būtu precīzi, analīzes jāveic konkrētā laikā, konkrētā situācijā, ar pareizu uzglabāšanas un testēšanas laiku. Arī šo principu ievērošana ļautu ietaupīt laboratorisko izmeklējumu finansējumu un speciālistu laiku.
Sauciens pēc vienotas datu bāzes
Tendence ir arī laboratorisko izmeklējumu skaita pieaugums – turklāt tas ar katru gadu turpina palielināties. Nepieciešamas konkrētas vadlīnijas, kas speciālistam norādītu, kādus izmeklējumus konkrētajā situācijā veikt. Tām izpaliekot, speciālistu interpretācija par nepieciešamo var būt dažāda, nereti atkārtoti, īsā laika periodā, veicot vienas un tās pašas analīzes. “Ir cerību stariņš, ka, attīstot E-veselību, šie izmeklējumi būs redzami visiem, kā rezultātā pacientam vienas un tās pašas analīzes vairs nevajadzēs veikt atkārtoti,” stāsta D. Grāvele. Liela problēma ir arī starp ambulatori un stacionāri veiktiem laboratoriskajiem izmeklējumiem, kas bieži tiek dublēti tieši šo datu neredzēšanas dēļ.
Analīžu skaita pieaugums atspoguļo kopējos procesus valstī – Latvijas sabiedrība noveco. Arī turpmākajos gados jārēķinās, ka tieši šī iemesla dēļ finansējums būs nepieciešams aizvien vairāk, norāda S. Lapiņa. Prioritātei ir jābūt pacientam, arī laboratorisko izmeklējumu centrā ir pacients. Savukārt kā nākotnes mērķim jābūt vesela cilvēka monitoringam - izmaiņu noteikšana laikus. Arī šajā jautājumā lielu ieguldījumu var sniegt tieši laboratoriski iegūto datu tendences. Savlaicīgi pievēršot uzmanību izmaiņām, var ieekonomēt gan laiku, gan finanses valsts veselības budžetā.
Izdevniecības "Dienas bizness" rīkotajā konferencē "Veselības budžets 2024 - quo vadis?" tika pārrunāts plašs tematu loks, tostarp veselības aprūpes vājais punkts - kompensējamo zāļu pieejamība un cenas.