Lai ar vecmāmiņu Latvijā varētu runāt latviski

Sirsnīgi, aizrautīgi, atvērti, kreatīvi – tā nometnes dalībniekus raksturoja Rankas pamatskolas direktore Laima Braše un nometnes vadītāja, Rankas pagasta folkloras kopas izveidotāja Aelita Medejse. Savukārt bērni, kuri šeit ieradušies no tālākām zemēm, arī no Amerikas Savienotajām Valstīm, bija vienisprātis: "Mums ļoti patīk Latvija!" "Šeit bērni stiprina savu latvieša identitāti," apliecina nometnes organizatori.
 

Izmanto tālmācību

Latvijas valsts budžeta finansētās programmas Atbalsts diasporas un Latvijas bērnu kopējām nometnēm pasākumi Latvijā noris jau vairāk nekā piecus gadus. Šogad Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) izsludinātajā bērnu nometņu programmas projektu konkursā, kuras mērķis ir saglabāt diasporas saikni ar Latviju un stiprināt tās nacionālo identitāti, bija pieteikušās 25 organizācijas. Atbilstoši konkursa nolikumam pieteikumu varēja iesniegt Latvijā reģistrēta biedrība vai nodibinājums, kam ir pieredze nometņu rīkošanā bērniem un jauniešiem. Uz nometnēm parasti tiek aicināti Latvijas un diasporas bērni un jaunieši no sešu līdz 18 gadu vecumam – dalībnieku skaitam jābūt aptuveni līdzīgam, lai veicinātu latviešu valodas lietošanu savstarpējā saziņā.

"Mums ir liela pieredze bērnu vasaras nometņu organizēšanā," stāsta Laima Braše. "Pirms nedaudz vairāk kā pieciem gadiem valsts programmas ietvaros uzņēmāmies iniciatīvu diasporas bērniem tālmācībā mācīt latviešu valodu. Iniciatīva nāca no diasporas pārstāvjiem Anglijā. Izveidojām programmu, uzrunājām Gulbenes novada pašvaldību un lūdzām tai atbalstu. Mūs atbalstīja!"

Arī Rankas pamatskolas skolotāji bijuši atsaucīgi – ja sākumā latviešu valodu Skype programmā mācījuši četriem diasporas bērniem, laika gaitā gribētāju skaits audzis, un tagad apmācāmo ir 20 no dažādām pasaules valstīm – ASV, Austrālijas, AAE, Anglijas, Īrijas, Vācijas, Zviedrijas. Arī Aelitai Medejsei ir savs skolnieks Amerikā, sešgadnieks.

"Mācību programma izstrādāta četriem gadiem. Nodarbības ar Skype starpniecību tiek notiek reizi nedēļā un ilgst vienu akadēmisko stundu, dažkārt arī ilgāk, un bērniem tiek izsūtītas arī darba lapas ar uzdevumiem. No vecākiem ir nepieciešams līdzfinansējums, tie ir 25 eiro mēnesī, un darbā ar mazākiem bērniem arī klātbūtne nodarbībā. Jāteic, bērnu vecāki ir ļoti apmierināti, jo viņi atzīst – lai arī mītnes zemē viņi apmeklē latviešu skoliņas, tas nav pietiekami, lai attīstītu latviešu valodas prasmes. Mēs strādājam nopietni, mērķtiecīgi un vecāki apliecina: bērniem paplašinās vārdu krājums, viņi raitāk runā latviski!" stāsta Braše. 

Diasporas tautieši paši popularizē Rankas pamatskolas piedāvāto iespēju bērniem svešumā mācīties dzimto valodu. "Labās lietas un pieredze ātri gūst popularitāti," gandarīta ir skolas direktore, uzsverot, ka iesaistītie skolas pedagogi šīs tālmācības nodarbības organizē no sava pamatdarba brīvajā laikā. "Apmācāmo vecums individuālajās programmās ir no sešiem līdz 14 gadiem. Pieredze rāda, ka padsmitniekiem prioritāras jau kļūst citas intereses," pasmaida Braše. 
 

Viņi ir ideāli!

Tālmācībā iesaistīto diasporas bērnu vecāki arī ierosinājuši vasarā bērniem satikties nometnē. SIF izsludināto konkursu pamanījuši Rankas pedagogi un, viņu sadarbības partnerim – Gulbenes Biedrībai Dēms – startējot konkursā, to vinnējuši jau ceturto gadu pēc kārtas. Rankas pamatskolai ir vairāki sadarbības partneri arī citās valstīs – Īrijā, Anglijā –, un vairākus gadus tā ir diasporas latviešu skola Igaunijā.

Šī gada nometnē Rotā saule, rotā bite piedalījās daļa no neformālajā izglītības programmā iesaistītajiem bērniem – viņiem parasti tiek dota priekšroka nometnes potenciālo dalībnieku sarakstā. Vēl viena būtiska prasība nometnes dalībniekam ir latviešu valodas prasmes vismaz saziņas līmenī. Puse bērnu ir no Rankas, Ogres un citām Latvijas vietām, otra puse – no mītnes zemēm ārvalstīs.

"Šogad īpaši uzrunājām ar folkloru saistītus bērnus. Latvijā bieži notiek folkloras konkursi, un mūsu skolas dejotāji ieguva pirmo pakāpi. Viņi ir labākie!" lepna ir Braše. Direktore arī atklāj, ka no 85 Rankas pamatskolas bērniem ar folkloru, Aelitas iedvesmoti, ir aizrāvušies 22 audzēkņi. Tas iedvesmojis šogad sarīkot tematisko folkloras nometni, lai gan astoņu dienu plānā bērniem tika organizētas visdažādākās nodarbības. 

Gandrīz visi Dienas aptaujātie nometnes dalībnieki apliecināja, ka visaizraujošākās esot ekskursijas. Apmeklējuši Baskāju taku Valmierā, koka skulptūru parku Beverīnas novadā, bijuši ekskursijā Daibes poligonā, basām kājām veikuši veselības rituālu Cēsu svētavotā – nebiedējusi ne vasarai neraksturīgi pazeminājusies gaisa temperatūra, ne vēsais ūdens. Jāpiebilst, ka vecāki ir informēti par norisēm nometnē ik dienu.

Amatu dienā bērni tikušies ar Kultūrvēsturiskā mantojuma centra vadītāju Daigu Melbergu, kura stāstījusi par Rankas pagastu un iepazīstinājusi ar zāļu tējām. "Meitenes no Igaunijas pazina liepziedus, bet visi bērni tos nezina gan," novērojusi nometnes vadītāja Aelita.

Pasākumu programmā bija arī tikšanās ar bitenieku. Savukārt nometnes noslēgumā norisinājās bērnu darbiņu izstāde. 

Taču visuzrunājošākās parasti ir emocijas, tās šeit varēja gūt, kaut vai noskatoties improvizēto uzvedumu Zaķīšu pirtiņa. Pat pedagogi bijuši pārsteigti par šīs nometnes dalībnieku kreatīvo pieeju jebkurai ierosmei. "Bērni ir vienkārši ideāli," sajūsmu neslēpj Braše. Savukārt Aelita uzsver bērnu sirsnību: "Ārzemēs dzīvojošie bērni ir ļoti, ļoti pieklājīgi sarunās ar pieaugušajiem, katrreiz pēc izteikta lūguma vai jautājuma arī pateicas. Apjautājas, kā tu jūties. Mūsu bērni ir citādāki, bet mūsējie dzird to un mācās."
 

Lai saturētu kopā dzimtu

Braše, aptaujājot tālmācībā iesaistīto diasporas bērnu vecākus, secinājusi, ka latviešu valoda viņiem ir nepieciešama, lai saturētu kopā dzimtu. "Mazbērniem atbraucot pie vecvecākiem uz Latviju, bez latviešu valodas saziņa nav iespējama. Citādi vecmāmiņas ir izmisumā, jo nevarot ar mazdēlu sarunāties... Tā ir nopietna motivācija. Ir ģimenes, kurās bērniem latviešu valodu māca, paredzot reemigrāciju. Pagastā bija viena ģimene no Austrālijas, kura te atgriezās, tiesa, pēc gada viņi atkal emigrēja," stāsta Braše. Aelita turpina: "Mans audzēknis Olivers katru vasaru ar vecākiem brauc padzīvot uz Latviju. Tā var labāk apgūt valodu."

Kad Diena viesojas nometnē Rankā, saulē koši plaukst bērnu kopīgi darinātais Saules pulkstenis no dabas materiāliem. Nometnes bērni darbojas trīs grupiņās: vienā telpā tiek veidotas ģipša un marles sejas maskas, otrā top rotājumi no dzijas, bet trešajā – kompozīcijas no dabas materiāliem. 

Telpā, kur darina kuloniņus no dzijas, iepazīstamies ar Hannu no Igaunijas – viņa Rankas nometnēs piedalās jau piekto gadu. Meitene tekoši runā latviski: "Jau pirmajā gadā man ļoti iepatikās. Mana mamma nāk no Latvijas, tētis – no Igaunijas. Ar mammu mājās runājam latviski. Arī mana māsa šajā nometnē piedalās. Man te ir daudz draugu, vairāki no Latvijas. Ļoti patīk ekskursijas, visas ir foršas, bet šogad vislabāk patika Baskāju taka." Taujāta, kura Igaunijā ir skaistākā dabas taka, Hanna mazliet samulst: "Es nezinu. Mēs dzīvojam netālu no Tallinas. Vai es gribētu dzīvot Latvijā? Jā. Tad es gribētu dzīvot tuvu Rīgai."

"Man patīk iepazīt jaunus cilvēkus, braukt ekskursijās," nometnes privilēģijas savukārt atklāj Ance un saka, ka viņa esot no Rankas un skolas organizētajās nometnēs piedalījusies vairākkārt. Laikā, kad dzīvojuši ārzemēs, valodu palīdzējušas apgūt tālmācības nodarbības – vecākiem bijis mērķis atgriezties Latvijā. Ance stāsta: "Mana ģimene piecus gadus dzīvoja Anglijā, Birmingemā, bet es piedzimu Īrijā. Tad atbraucām atpakaļ uz Latviju, dažus gadus padzīvojām, piedzima mana māsa, un, tā kā mamma Latvijā nevarēja atrast darbu, mēs aizbraucām atkal uz Angliju. Tad tētis atrada darbu, brālis arī piedzima, un pirms trim gadiem atgriezāmies Latvijā pavisam."

Ance atzīst, ka Latvijā viņa jūtas labāk, jo šeit ir visa kuplā ģimene, radi. Turklāt Rankā Ance satikusi arī savu bērnudārza draudzeni. Meitene pieļauj – kad būs pieaugusi, varbūt aizbrauks padzīvot uz kādu citu pasaules valsti, tomēr Latvijā visforšākā esot daba, bet ne tikai: "Mums pie mājas ir plašs laukums, kur varam spēlēties, skraidīt, draugus aicināt ciemos. Anglijā ar draugiem tikai skolā satikāmies. Taču Anglijā forši bija tas, ka skolā mājas darbus uzdeva pildīt tikai brīvdienās. Toties Latvijā ir garāks vasaras brīvlaiks!" smaida Ance. 

Tikmēr ģipša sejas masku veidošanas nodarbība jau iet uz beigām. Bērni drūzmējas pie spoguļa, mazliet ķircinot cits citu un cenšoties saudzīgi noņemt veidojumu. Grūtāk tas padodas Aleksim no Ņūdžersijas, kuram baltā maska ielipusi arī melnajās sprogās, viņš stāsta par sevi: "Latvijā es dzīvoju Rīgā pie omes. Man patīk! Mīļākā vieta ir Ghetto Games, esmu tur bijis – spēlējām basketbolu. Nometnē man patīk tas, ka šeit ir draugs no Latvijas, viņu sauc Aksels."

Aksels no Ogres aši iesaistās sarunā: "Nometnē esmu kopā ar brāli. Ar draugiem spēlējamies, ākstāmies, bet interesantākā nodarbe ir braukt ekskursijās. Braucot autobusā, parasti nav, ko darīt, tad visi "sēž" telefonos, bet pašas ekskursijas vienmēr ir foršas. Cēsīs padzērāmies svētavota ūdeni. Es ticu, ka tam piemīt spēks." Taujāts, vai gribētu padzīvot ārzemēs, Aksels ir atklāts: "Jau kopš sešu gadu vecuma esmu gribējis aizceļot uz Ameriku. Vispirms gribēju uz Angliju, jo tur mana tante dzīvo. Tagad kādus trīs gadus gribu uz Ameriku, lai zinātu, kā tur ir."

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta Lai ar vecmāmiņu Latvijā varētu runāt latviski saturu atbild SIA Izdevniecība Dienas Mediji.