Laimju vai nelaimju medicīna?

Kadel? Runa jau vins te tagad taisnibu. Piekritu vinam daudzas socialas jomas, bet ne tajas, kur sakas diskusija par ekonomikas politiku, jo no tas vins, liekas, saprot gauzam maz.

šim cilvēkam prasās pec ārsta

Jāsaka, ka Rungainim ne visur tomer taisnība, jo labu medicīnu pie mums var saņemt arī vienkāršs mirstīgais, jo nav jau tāda dalījuma privātārsti un valsts medicīnas ārsti. Privātārstiem jau arī kaut kur jāprakstizējas un pārsvarā savu līmeni viņi ir "uzkačājuši" valsts iestādēs, jo nekur jau labākas prakses nav, un dažās specialitātes vienkārši nav iespējums strādāt tikai privāti tās pašas vienpusējās prakses dēļ. Un vēl - veiksmīgs un atpazīstams ārsts privātpraksē, ne vienmēr ir tas labākais speciālsists nozarē. Viņam vienkārši bez ārsta zināšanām ir arī biznesmeņa ķēriens (kas nenozīmē ka viņš ir labs ārsts), bet ir arī daudz tādu cilvēku, kam bizness neinteresē, viņi vēlas tikai pētīt savu jomu un strādāt par ārstu (un šajā jomā bieži ir īsti profesionāļi).

Ak, ja - ir jau iespeja aizbraukt ari.

Si problema tulit atkritis - katrs, kas vares atlauties, atbildes pat spar savu un savu bernu veselibu (ari par vecaku), kas nevares - am pat nelaimju medicinai nepietiks.

Starp citu, tieši šī, žurnālistiskās jaudas, iemesla dēļ, Dienu vairāk nepasūtu. Nav Rungainis gudrs ekonomists, atceros, kā viņu tas Ventspils augstskolas apokaliptiķis TV šovā, piedodiet, "maisā sabāza un galu aizsāja". Mums ir augtskolas, institūti, LB eksperti utt, kāpēc daži frīki aiznem visu mēdiju telpu?

Rungainīt, tikai nepārēdies, citādi veselībai beigas!

Es saprotu kapēc kollona ir krugmanam NYT, bet kāpēc, pensionāru baltai kapucei, Rungainim ir iedota kollona senioru pielikumā nesaprotu. Viņš ir finansists, nevis ekonomists, un tur ir starpība. Starpība ir milzīga. Diena tracina pensionārus, lai tie no dusmām un apvainojuma ķer trieku, jo nekādas analīzes jau nav ir tikai kaitināšana, jūs tur dumjie, slinkie, nepilnvērtīgie, būtu lieka naudiņa labprāt iesūdzētu tiesā, un vinētu.

Tā, nu beidzot, pēc visām pārgudrībām, Rungainis BEIDZOT ir uzrakstījis arī instrukciju, kā pareizi dzemdēt. Vispār jau šķiet, ka pārkarsis šis kungs ir nejēgā un vārās kā katliņš. Tas reiz paliks sauss.

kapēc tu muldi tik daudz?

Varbūt problēma ir netiai ar padomju domāšanu bet arī attiksmi, . vienaldzība un cietsirdība pret cilvēku vājībām un ignoramci. Latvijas medicīnas iekārte ļoti izmanto faktu ka parastais Latvijas iedzīvotājs ir galīgi analfabets medicīna , fiziologijā un farmakoogija uc. un jebkurs dakters var viņiem muļkības iestāstīt un viņam nav pamata to apstr'dēt

Es gan nerakstītu " nosprāgst ", bez tam II tipa cukura diabēts ir tomēr ģenētiski determinēts.Manuprāt Rungaiņa kungs samērā precīzi noraksturoja situāciju med. aprūpē.

Savukārt par to, kas nav iespējams rīt uz pusdienaslaiku: problēmas ar šo te tendenci ir trīs: 1) tās augstās tehnoloģijas ir nepieciešamas gk. izmeklējot- lai nevajadzētu ārstēt no tā, ar ko slimnieks neslimo. Savukārt ārstēšana parasti jau ir krietni tradicionālāka, diemžēl pie mums gaida arī tie, kam nepieciešams kaut ko izgriezt; 2) Var jau, protams, cerēt, ka slimnieks nosprāgs līdz tam pusdienaslaikam, taču, ja ne, tad kļūs daudz dārgāks! 3) Ir vēl slimnieka radi, draugi, tuviniekie, kas nereti savas elementārās slimības mēdz ielaist tieši tādēļ, ka baidās ne jau no ārstēšanas, bet no tā, kas būs jāpiedzīvo sistēmas ietvaros!

Jā, protams, rietmnieki, piemēram, ir saskaitījuši, ka 3 no 4 pārstādītajām nierēm tiek pārstādītas II tipa diabēta dēļ, kas, kā zināms, pirmkārt, otrkārt, treškārt un ceturtkārt ir pārmērīgas ēšanas sekas. Secinājums: jo cītīgāk paši ārsti vērsīsies pret rīšanu, jo vairāk spiedīs rešņus nomest vismaz daļu speķa, jo vairāk samazināsies veselības aprūpes izdevumi. Diemžēl, kad cilvēks ir pietiekami ielaidis savu diabētu, alternatīvas ir divas: dārgā transplantācija vai vēl daudz dārgākā dialīze!

Medicīnas aprūpē nav jāizgudro divritenis. VM darbinieki braukā pa pasauli komandējumos un ir lieliski izpētījuši pasaules praksi veselības aprūpes sistēmas veidošanā. Problēma ir ārstniecības personu nevēlēšanās mainīt esošo kārtību un politiskajā lobismā. Kamēr ir tā kā ir var vienlaikus uz valsts resursiem strādāt privāti un nemeksāt nodokļus, nemaz nerunājot par aploksnēm. Un tas būvēšanās trakums ir ne tikai veselības, bet arī šobrīd augstākās izglītības lauciņā! Vispirms būvē,tad reformē , un visi gali ūdenī!