Tas nozīmē, ka publiskajā izpildījumā Latvijā radītā mūzika tiek atskaņota 30% gadījumu, bet pārējā ir ārvalstu mūzika, līdz ar to lielākā LaIPA iekasētā atlīdzība nonāk ārzemēs.
Lielākie biedrības ieņēmumi ir no publiskā izpildījuma, taču ir ieņēmumi arī no raidorganizācijām un kopš pagājušā gada atlīdzība tiek iekasēta arī no kabeļtelevīzijām un patlaban šādi ir noslēgti pieci līgumi. Savukārt par publisko izpildījumu ir izsniegtas 8000 licenču.
Lai veicinātu Latvijas mūzikas eksportu, nodibināts Latvijas Mūzikas industrijas attīstības fonds, kura idejas veicināšanā stāvējusi klāt arī LaIPA. Šodien biedrības biedru kopsapulcē tiks lemts par to, kā LaIPA varētu līdzdarboties jaunajā fondā. LaIPA valdes loceklis Arvīds Mūrnieks minēja, ka jaundibinātā fonda mērķis ir arī panākt to, ka latviešu mūzika skan ārzemēs. Piemēram, Francijā un Nīderlandē skan vietējā mūzika, līdz ar to iebraucējs uzreiz var saprast, kurā valstī atrodas, bet Latvijā skan tik dažāda mūzika, ka iebraucējam pat nav īsti skaidrs, kur viņš atrodas.
Mūrnieks uzskata, ka ar laiku varētu izstrādāt kritērijus, kuros atrunātu, cik procentuāli daudz jāspēlē Latvijā radīta mūzika, jo tad iekasētā nauda par autortiesībām un blakustiesībām paliktu Latvijā.
Biedrība LaIPA ir organizācija, kurā izpildītāji un fonogrammu producenti ir apvienojušies, lai kolektīvi administrētu savas tiesības - vienotos ar fonogrammu izmantotājiem par maksājamo atlīdzību, iekasētu, sadalītu un izmaksātu to tiesību īpašniekiem.
LaIPA biedru kopsapulcē tiks apstiprināts budžets un darbības stratēģija, tiks apstiprināti statūti un biedri lems par LaIPA līdzdalību jaundibinātajā fondā. Biedrībā ir vairāk nekā 900 biedri un to vidū ir mūziķi, izpildītāji, producenti un autori.
Biedrība Latvijā administrē pašmāju un ārzemju izpildītāju un fonogrammu producentu tiesības saņemt taisnīgu atlīdzību par izmantotajām fonogrammām.