Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā -1 °C
Daļēji saulains
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris
Oficiāli identificēto cilvēktirdzniecības upuru skaits pērn Latvijā sasniedza 16 personu, taču patiesais cietušo skaits, visticamāk, ir krietni lielāks. Lai ar to cīnītos, jāveido mērķtiecīga valsts politika iedzīvotāju labklājības nodrošināšanā

Laipni pret cilvēku tirgoņiem

Latvija ir gan cilvēku tirdzniecības upuru izcelsmes, gan tranzīta un mērķa valsts, norādīts jaunākajā ASV Valsts departamenta globālajā ziņojumā par cilvēku tirdzniecību pasaulē. Ziņojums iezīmē drūmu Latvijas ainu – cilvēku tirgotājiem šeit piespriež neadekvāti maigus sodus, turklāt valsts iestāžu darbiniekiem trūkst zināšanu, kā atpazīt cilvēku tirdzniecības upurus.

Ziņojumā teikts, ka cilvēku tirdzniecības gadījumos Latvijas varasiestādes tiecas izvirzīt apsūdzību pēc citiem pantiem, kas paredz vieglākus sodus, piemēram, naudas atmazgāšanu, sutenerismu un personas nosūtīšanu seksuālai izmantošanai. Saskaņā ar Latvijas Krimināllikuma 154. pantu personām, kas atzītas par vainīgām cilvēku tirdzniecībā, var piespriest cietumsodu līdz 15 gadiem. 2016. gadā pēc šī panta tika notiesāti četri cilvēki, taču nevienam no viņiem netika piespriests reāls cietumsods. "Nesamērīgi vieglu sodu piespriešana nostāda upurus nedrošā situācijā un neattur noziedzniekus izdarīt noziegumus atkārtoti, kā arī neļauj valsts iestādēm novērtēt cilvēku tirdzniecības patiesos apjomus un piesaistīt līdzekļus tās apkarošanai," komentējot pašreizējo situāciju, norāda Resursu centrs sievietēm Marta.

Iekšlietu ministrijas (IeM) nacionālā koordinatore cilvēku tirdzniecības novēršanas jautājumos Lāsma Stabiņa gan uzskata, ka maksimālais sods par cilvēku tirdzniecību ir pietiekami bargs un tam vajadzētu atturēt potenciālos noziedzniekus. Taču viņa atzīmē – ja tiesa vainīgajām personām piespriež nosacītu sodu par cilvēku tirdzniecību, tas sabiedrībā veicina pārliecību par nesodāmību. "Upurus vainīgo personu sodīšana ar bargiem sodiem vairs nepasargās, taču dos pārliecību par taisnīgumu, kas upuriem ir svarīgi pēc izciestajiem pazemojumiem, ciešanām, iegūtajām morālajām, fiziskajām traumām, lai rastu iekšēju spēku saņemties un censties dzīvot tālāk," ir pārliecināta Stabiņa.

IeM vadībā strādā darba grupa Cilvēku tirdzniecības novēršanas pamatnostādņu 2014.–2020. gadam īstenošanas koordinēšanai, un tās sanāksmēs esot vairākkārt izrunāts jautājums par cilvēktirdzniecībā vainīgajām personām piespriestajiem nosacītajiem sodiem. Atbilde esot viena – valstī līdzās likumdošanas un izpildu varai pastāv neatkarīga tiesu vara, kura tiek īstenota atbilstoši tiesiskuma principam, un tiesnesis ir neatkarīgs un pakļauts tikai likumam. Neviens nevar dot tiesnešiem norādes par konkrētu tiesību normu piemērošanu.

Visu rakstu lasiet laikraksta Diena pirmdienas, 28.augusta, numurā!

Top komentāri

ta nu gan
t
Cilvēku tirdzniecība tiek laipni kūrēta no visaugstākajiem līmeņiem, kā ANO, ANO apakšorganizācijām, ES vadības. Jebkurš, kurš to negribētu atbalstīt, tiktu zākāts un nomētāts dubļiem. Latvijai, izskatās, ir visai maz iespēju tam pretoties. Bet šis pēc stilistikas izlikās kādu budžeta sūcēju atskaites raksts par to, kā prostitūtām "...dos pārliecību par taisnīgumu, kas upuriem ir svarīgi pēc izciestajiem pazemojumiem, ciešanām, iegūtajām morālajām, fiziskajām traumām..."
Globa
G
Vai tiešām valsts institūcijas nevar sasparoties, lai slēgtu tādus sabiedrības naidotājus un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku smadzeņu skalotājus kā Cetrs Marta? Lūdzu!!
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vinnēs tas, kurš nenokaitinās Trampu

Par Ukrainas miera sarunu perspektīvām Trampa laikmetā Agneses Margēvičas intervija ar Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktoru Tomu Rostoku.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas