Latgales amatnieki par krīzi negaužas

Šogad pirmo reizi uzņēmējiem pievienojušies arī amatnieki. Jāteic, ka Latgales pārtikas un rūpniecības produktu ražotāju izstādē šogad nav sevišķi daudz – ar saviem izstrādājumiem piedalās tikai Rēzeknes gaļas kombināts, «Hanzas maiznīcas» un Daugavpils maizes cepēji «Dinella», kā arī uzņēmums «Latgales ziedi», vairāk ir viesuzņēmēju, mājās kūpināta gaļa un zivis uz Rēzekni atvestas pat no Kurzemes, toties novada amatniecība pārstāvēta ļoti kuplā skaitā. Izstādes laikā Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolā notika amatnieku paraugdemonstrējumi, par kuriem vislielākā interese bija Rēzeknes skolēniem, savukārt vakarā, viesnīcas «Latgale» zālē tiks apbalvoti Rēzeknes pilsētas domes rīkotā konkursa _Radošākais Latgales amatnieks_ uzvarētāji. Kā _Dienai _teica Rēzeknes domes Attīstības pārvaldes_ Rēzeknes biznesa centrs_ vadītāja Ināra Groce, rīkojot šo konkursu, tika apciemoti un aptaujāti vairāk nekā 100 Latgales amatu pratēji, un viņa ir pārsteigta par Latgales amatnieku optimismu un dzīvotspēju, smagos apstākļos darinot savus darbus un apmācot šajā prasmē arī jaunos. Turklāt vairāku amatnieku izstrādājumus var dēvēt pat par ekskluzīviem. Līvānu māksliniece Inga Salmiņa izstādē piedāvā retā auduma apstrādes tehnikā – filcēšanā darinātas gleznas un pat apģērbus, Preiļu rajona Vārkavas pagastā dzīvojošais Juris Kivlenieks ir viens no nedaudzajiem Latvijā, kas saglabājis seno mucu taisītāja prasmi, Apkalnmājās Rēzeknes rajona Veremu pagastā darina ādas zirglietas, savukārt krāslavietis Aleksandrs Maijers no dabas materiāliem darina apbrīnojamus mūzikas instrumentus. Ludzas amatnieks Salimons Kipļuks rāda auklu vīžu jeb petērņu darināšanas tehniku, piebilstot, ka agrāk petērnes āva kājās vīri, braucot meža darbos, savukārt tagad siltos un ekoloģiskos apavus pasūtot Rīgas kungi. Apkalnmāju saimniece Irēna Baufāle atzīst, ka Latgales amatu prasmi tomēr labprāt pārņemot arī jaunā paaudze, pie viņas ādas apstrādi mācoties daudzi Rēzeknes skolēni.