Komisijā šodien izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalstītajā likumprojektā "Par rīcību ar nekustamo īpašumu, kas nepieciešama valsts drošības apdraudējuma novēršanai" paredzēts, ka Ministru kabinets līdz 2024.gada 31.martam iesniedz Saeimai ziņojumu par plānoto turpmāko rīcību ar šo nekustamo īpašumu.
Latkovskis norādīja, ka valdībai šajā ziņojumā būtu jāinformē par plānu "Maskavas namu" pārdot izsolē. Politiķis arī uzsvēra, ka ir nepareizi likumprojektā paredzēto dēvēt par nacionalizēšanu, jo valsts neplāno no tā gūt labumu.
Politiķis to pauda, reaģējot uz opozīcijas deputāta Edmunda Zivtiņa (LPV) jautājumiem par ēkas uzturēšanu. Lai netiktu izsisti logi un lai neaizsaltu radiatori, vajadzēs maksāt gan par apsardzi, gan par siltumu, atzīmēja Zivtiņš.
Latkovskis skaidroja, ka, ņemot vērā ieceri "Maskavas namu" pārdot, nav īsti pamata runāt par kādiem ilglaicīgiem izdevumiem ēkas uzturēšanai.
Valsts policijas (VP) pārstāve informēja, ka par ēkas apsargāšanu pēc tās pārņemšanas valsts īpašumā VP radīsies izdevumi ap 1100 eiro diennaktī. VP pārstāve arī sīkāk iezīmēja apsardzei plānoto policistu skaitu. Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Karina Ploka (JV) skaidroja, ka līdzīgos gadījumos valdība lemj par līdzekļu kompensēšanu jau pēc fakta atbilstoši iesniegtajai informācijai par izdevumiem.
Deputāts Jānis Skrastiņš (JV) vaicāja, vai ir izvērtēts, vai ir pamatotas "Rietumu bankas" pārstāvju paustās bažas saistībā ar Krievijas atbildes soļiem. Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre Lauma Paegļkalna savā atbildē uzsvēra, ka no Krievijas kā autoritāras valsts var sekot jebkāda reakcija neatkarīgi no tā, vai Saeima pieņem vai nepieņem kādu lēmumu.
Parlamentārietis Edvīns Šnore (NA) norādīja, ka jārēķinās ar kādām sekām pēc šādu sankciju ieviešanas par "Maskavas nama" pārņemšanu valsts īpašumā, taču Latvija nevar iet agresorvalsts pavadā.
Jau vēstīts, ka "Rietumu banka" aicina Saeimas deputātus nesteigties ar "Maskavas nama" pārņemšanu valsts īpašumā, jo šī likumprojekta sekas skaršot Latvijas komersantus, kuru aktīvi atrodas Krievijā.
"Rietumu bankas" valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja vēstulē Saeimas Aizsardzības komisijai paudis, ka šāda likumprojekta pieņemšana došot agresorvalstij pamatu identiski vērsties pret Latvijas komersantiem, tostarp "Rietumu banku", kuras aktīvi, saistībā ar Krievijas sankcijām ir iesaldēti Krievijā, lai šādus aktīvus nacionalizētu.
Kā ziņots, Aizsardzības komisija šodien izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalstīja tā dēvētā "Maskavas nama" pārņemšanu valsts īpašumā.
Par likumprojektu Saeimā plānots lemt ceturtdien, 11.janvārī.
Komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis (AS) pavēstīja, ka Kultūras ministrija (KM) un Satiksmes ministrija (SM) ir atsaukusi savus likumprojektam iesniegtos priekšlikumus, līdz ar to tie netika skatīti.
Kā komisijas sēdē skaidroja gan deputāts Ainars Latkovskis (JV), gan Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre Lauma Paegļkalna, atsauktie priekšlikumi neatbilst likumprojekta garam, jo likumprojekta mērķis nav gūt kādu labumu valstij.
Kā ziņots, KM galīgajam lasījumam bija iesniegusi priekšlikumu, kas paredzēja, ka attiecīgā ēka turpmāk būs paredzēta kultūras un mākslas nozaru jaunrades attīstībai, paredz
Tikmēr SM bija iesniegusi priekšlikumu "Maskavas namu" nodot apsaimniekošanā VAS "Valsts nekustamie īpašumi".
Jau vēstīts, ka likumprojekta "Par rīcību ar nekustamo īpašumu, kas nepieciešama valsts drošības apdraudējuma novēršanai" mērķis ir garantēt Latvijas valsts drošību, tostarp nepieļaut un savlaicīgi novērst demokrātiskās valsts iekārtas apdraudējumu.
Pēc autoru - Nacionālās drošības komisijas (NDK) - vārdiem, likumprojekts nodrošinās, ka tiek pārtrauktas kultūras pasākumu un interešu izglītības aizsegā "Maskavas namā" notiekošās Latvijas nacionālo drošību apdraudošās politiskās aktivitātes, tiek likvidēts "Maskavas nams" kā Krievijas tautiešu politikas "zīmols" un tiek novērsts apdraudējums Latvijas valstiskumam un nacionālajai drošībai.
Pret Krieviju ieviestās starptautiskās sankcijas ir apgrūtinājušas "Maskavas nama" darbību, taču ne pilnībā to ierobežojušas vai izbeigušas. Valsts drošības dienests konstatējis, ka arī pēc 2022.gada 24.februāra "Maskavas nama" telpas tiek iznomātas personām, kuru darbībā saskatāmas pazīmes, kas liecina par atbalstu Krievijas īstenotajai agresīvajai ārpolitikai. Tā kā Maskavas namā ilglaicīgi izvērstas naidīgas un kaitnieciskas aktivitātes un šādu bīstamu politisko ideju koncentrēšanās apdraud Latvijas valsts drošību un demokrātisko valsts iekārtu, Latvijai ir pienākums aktīvi rīkoties, vēršoties pret šādu aktivitāšu atbalsta vietas pastāvēšanu, teikts likumprojekta anotācijā.
Ēkas "Maskavas nams" īpašuma tiesības nostiprinātas uz Maskavas pilsētas īpašuma departamenta vārda. Maskavas nama juridiskās pārstāvniecības pienākumus vēsturiski pilda Maskavas pilsētas īpašuma departamentam piederošā AS "Maskavas kultūras un biznesa centrs Maskavas nams", kopš 2020.gada 10.marta - ārvalsts komersanta pārstāvniecība "Maskavas pilsētas unitārais uzņēmums "Maskavas Starptautiskās sadarbības centrs"", kurai zemesgrāmatā nostiprināta nekustamā īpašuma lietojuma tiesība uz nenoteiktu laiku. Abu šo juridisko veidojumu struktūra ir saistīta ar tiešu Krievijas un attiecīgi Maskavas pilsētas ietekmi, teikts likumprojekta anotācijā.
Maskavas pilsētas īpašumu departaments ir Maskavas pilsētas valdības pakļautībā esoša struktūrvienība, kuru pārvalda Maskavas pilsētas mērs Sergejs Sobjaņins. Savukārt par Maskavas Starptautiskās sadarbības centra faktisko īpašnieku uzskatāms Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Sobjaņins un Putins 2022.gada 25.februārī iekļauti ASV Ārvalstu kapitāla kontroles biroja (OFAC) un Eiropas Savienības sankciju sarakstos.
Komisija, atsaucoties uz publiski pieejamo informāciju, norāda, ka Krievijā bāzētais juridiskais nodibinājums Maskavas Starptautiskās sadarbības centrs atrodas Maskavas pilsētas Ārējo ekonomisko un starptautisko sakaru departamenta pakļautībā, kas savukārt atrodas Maskavas pilsētas valdības pakļautībā. Līdz ar to ar augstu ticamības pakāpi varot apgalvot, ka šī departamenta darbību faktiski kontrolē Maskavas pilsētas mērs Sobjaņins. Arī saskaņā ar Tieslietu ministrijas publicētajiem datiem par piemērotajām sankcijām valsts uzturētajos reģistros par Maskavas Starptautiskās sadarbības centra faktisko kontrolētāju uzskatāms Sobjaņins.
NDK norāda, ka valstij Satiksmes ministrijas (SM) personā pieder zemesgabals, uz kura atrodas ēka "Maskavas nams", tādēļ paredzēts īpašuma tiesības nostiprināt uz valsts vārda SM personā. Tādējādi līdz ar likuma pieņemšanu tiktu izveidots vienots nekustamais īpašums, kura sastāvā ietilpst gan zeme, gan ēka.
Likumprojekts paredz arī citus ar īpašuma tiesību nostiprināšanu saistītus jautājumus un tālāko rīcību pēc tam. Likumprojekts paredz noteikt, ka valsts īpašumā nekustamais īpašums pāriet brīvs no jebkādiem apgrūtinājumiem un nastām, ar to saprotot, ka valsts neturpina un nepārņem nekādas saistības, ciktāl tās izriet no iepriekšējā īpašnieka un ar to saistīto personu (lietotāju) veiktajām darbībām. Likumprojekts paredz noteikt arī, ka personām, kurām piederoša manta atrodas nekustamajā īpašumā, ir tiesības un pienākums to septiņu dienu laikā no telpām izvest, savukārt pēc termiņa palikusī manta uzskatāma par bezsaimnieka mantu, kas piekrīt Latvijas valstij un par tālāko rīcību ar to lemj Ministru kabinets. Likumprojekts uzliek arī attiecīgajām personām pienākumu pārreģistrēt nekustamajā īpašumā reģistrētās juridiskās adreses.
Likumprojekta pārejas noteikums paredz, ka Ministru kabinetam līdz 2024.gada 31.martam ir jāsniedz Saeimai ziņojums par tālāko rīcību ar nekustamo īpašumu. Tālākajā rīcībā jāņem vērā iespējas īpašumu izmantot palīdzības sniegšanā Ukrainai vai ukraiņiem, ņemot vērā to, ka Latvijai nav mērķa iedzīvoties vai gūt kādu labumu no šī nekustamā īpašuma.
Valstij īpašumā pārņemot ēku "Maskavas nams" Rīgā, Marijas ielā, ikgadējās uzturēšanas izmaksas aplēstas 495 395 eiro. Reizē Aizsardzības komisijas sēdē iezīmējies, ka, ja īpašums laikus tiktu pārdots, tad izmaksas varētu būt mazākas.