Intervijā Neatkarīgajā Rīta Avīzē Saeimas komisijas vadītājs atzīst, ka gan paša pieredze, gan pētījumi apliecina sabiedrības etnisko noslāņošanos un viskrasākā atšķirība ir vēstures izpratnē.
"Visdramatiskākā ir atšķirība vēstures izpratnē, pirmām kārtām – Latvijā joprojām nav beidzies Otrais pasaules karš. Lai kā mums gribas teikt, ka nevajag pa vēsturi vandīties, taču 1940. gads mums joprojām ir svarīgs. Liela daļa krieviski runājošo atzīst, ka viņos pieaugusi izpratne par 1940. gada notikumiem," norāda deputāts.
Izpratne pieaugusi par to, ka Latvija brīvprātīgi iestājās Padomju Savienībā. "Bet, ja tas tā, viņuprāt, noticis, tad arī šis referendums ir loģisks. Aptuveni 33% no krievvalodīgajiem atbild, ka viņi izjūt savu piederību Krievijai," uzskata Latkovskis.
Vienlaicīgi viņš atzina, ka nereti cilvēkiem Latvijā nav skaidra sava etniskā loma. "Tā ir identitātes problēma. Viena lieta ir latviešu pašu identitātes jautājums, kas ir galīgi izļodzījies, bet Latvijas krieviem un cittautiešiem identitātes jautājums ir vēl dramatiskāks: daudzi no viņiem nesaprot, kāda ir viņu etniskā un valstiskā piederība un kādas ir viņu attiecības ar latvisko identitāti. Uzskatu, ka krievvalodīgie, kas nav krievi, tomēr vairāk slieksies uz krievu kopienas pusi, jo viņi mācās krieviski krievu skolās," klāsta Latkovskis.
Viņš arī uzskata, ka tā saucamos čekas maisus, nevajag publiskot.
"Manuprāt, šos sarakstus nevajag publiskot. Daudzi no šiem cilvēkiem jau ir viņsaulē, palikuši tikai tuvinieki, kuriem šādas publiskošanas radīs nevajadzīgus, smagus pārdzīvojumus. Šajos čekas maisos taču ir arī tādi cilvēki, kas patiesībā nav bijuši savervēti. Tad kāpēc viņus apvainot sadarbībā? Turklāt Latvijā esošie saraksti ir nepilnīgi, bet Maskavas arhīvos mūs nelaiž," viedokli intervijā "Neatkarīgajai Rīta Avīzei" paudis komisijas vadītājs.
Jau ziņots, ka Saeima ceturtdien mainīja nosaukumu Pilsonības likuma izpildes komisijai – tagad tā būs Sabiedrības saliedētības komisija, ko vadīs Latkovskis.
Latkovskis stāsta, ka komisijas uzdevums ir veidot jaunu dialogu sabiedrības saliedētībai, un darbības virzieni būs divi. Pirmais - nacionālā vienotība starpnacionālajā aspektā, otrais - nācijas vienotība globālajā aspektā, jo ir jācenšas atgriezt atpakaļ vismaz daļu to cilvēku, kas devušies prom no Latvijas.