Likums, kas regulē, cik platai jābūt aizsargjoslai ap elektrolīnijām, kurā jāaizcērt bīstamie koki, izrādās, var ietekmēt arī to, cik katram Latvijas iedzīvotājam ikdienā jāmaksā par elektrību. Vieni politiķi norāda uz to, ka nupat gandrīz pieņemtie likuma grozījumi, kurus Valsts prezidents tomēr atdeva atpakaļ Saeimai, varētu sadārdzināt elektrību nākotnē. Citi apgalvo - debatēs par likuma grozījumiem atklājušies fakti rada aizdomas, vai nepārmaksājam par elektrību jau tagad.
Aizsargjoslu likuma grozījumi Saeimā nonāca 2012. gada pavasarī. Tie paredz, piemēram, 20 kV elektropārvades līnijām aizsargjoslu palielināt no pašreizējiem 13 līdz 60 metriem. Politiski jūtīga šī iecere izrādījusies tāpēc, ka daudzas elektrolīnijas novilktas cauri privātajiem mežiem un Zemkopības ministrija (ZM) likuma apspriešanas gaitā piedāvāja vairākus variantus, kā mežu īpašniekiem kompensēt paplašinātajās aizsargjoslās izcirstos kokus.
Nocērt un atstāj
Aizsargjoslās nocirstie koki līdz šim bieži vien tā arī palika satrūdēt turpat mežā, jo katram atsevišķajam meža īpašniekam reti kad būtu ekonomiski izdevīgi dažus savā teritorijā nocirstos kokus izvest un pārdot kokapstrādes uzņēmumiem. Tāpēc Saeimas vairākuma atbalstu guva ZM iecere, kas paredzēja veidot centralizētu sistēmu, kuras ietvaros Latvenergo pats organizē nocirsto koku realizāciju. ZM parlamentārais sekretārs Edvards Smiltēns (Vienotība) norāda, ka pēc šāda risinājuma teorētiski ieguvējiem vajadzētu būt visiem - gan mežsaimniekiem, kuri gūtu peļņu, gan kokrūpniecības nozarei, kurā jau tagad sāk trūkt izejmateriālu, gan Latvenergo, kas varētu no koku pārdošanas daļēji kompensēt aizsargjoslu attīrīšanas izdevumus.
Tomēr tieši šis mehānisms kļuvis par iemeslu, kāpēc Valsts prezidents likumu atteicies izsludināt. Kompensācijas mehānisms likumā esot iekļauts visai negaidīti tikai pirms trešā lasījuma, un, kaut ideja no ekonomikas teorijas viedokļa esot ļoti pareiza, nav bijuši atbildēti ļoti daudzi jautājumi par tās īstenošanas tehniskajiem aspektiem, tāpēc nav bijis droši, ka tā arī dzīvē izrādītos valstij izdevīga. «Velns ir detaļās. Mēs neesam teikuši, ka ZM ierosinājums ir nepieņemams, bet komisijai vispirms ir jātiek skaidrībā par visām detaļām,» Dienai skaidroja prezidenta padomnieks Edgars Pastars.
Dīvainā dārdzība
Tomēr arī E. Smiltēns atzīst - labi, ka prezidents šo likumu atdevis atpakaļ Saeimai, jo parlamenta Tautsaimniecības komisijai nosūtītajā Latvenergo meitasuzņēmuma Sadales tīkls vēstulē aizsargjoslu izciršanas izmaksās norādīti ļoti dīvaini skaitļi. Tajā minēts, ka viena koka nociršana pat bez izvešanas uzņēmumam varētu izmaksāt 21,4 latus. Ierasts rēķināt, ka viens koks dod 0,15 kubikmetru koksnes. Pat ja pieņem, ka katrs bīstamais koks ir divreiz lielāks nekā vidēji, tik un tā iznāk, ka viena koksnes kubikmetra izciršana izmaksātu 71,33 latus, rēķina deputāts. SavukārtLatvijas valsts meži kā vidējās koku izciršanas izmaksas sanitārajās cirsmās savā mājaslapā norādījuši 7,6 latus kubikmetrā jeb teju desmitreiz mazāk, nekā iznāk pēc Sadales tīkla nosauktajiem skaitļiem.
Vēstulē arī norādīts, ka, pieskaitot nociršanas izmaksām koku transportēšanas izmaksas un papildu darbiniekus, kuri jaunās sistēmas ieviešanā būtu nepieciešami, izmaksas pieaugtu aptuveni par diviem miljoniem latu. Katrs papildu miljons elektrības gala tarifu palielina aptuveni par 0,25%, līdz ar to elektrības tarifi mājsaimniecībām pieaugtu par 0,5%. E. Smiltēns aizrāda, ka aizsargjoslu palielināšana izcērtamajā joslā iekļautu vēl 38 000 ha mežu. «Pie šādiem cipariem, veicot pat ļoti pieticīgus aprēķinus, mums sanāk, ka aizsargjoslu palielinājums izmaksās papildus aptuveni 7,36 miljonus latu. Procentos tas sanāk 3,68% papildu sadārdzinājuma pie sadales tarifa. Neracionāli no tiem izmantoti man sanāk 5,15 miljoni latu,» viņš uzsver.
Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis (RP) gan aizrāda, ka iecerei par kompensācijas mehānismu ar šādu iespējamu nesaimnieciskumu saistības neesot. Kompensācijas mehānisma ieceri viņi kritizēja, minot vairākas pretrunas tajā, piemēram, centralizēta aizsargjoslās izcirsto koku atpirkšana diez vai atmaksātos, jo tā gan jau notiktu par vidējo tirgus cenu. Esot skaidrs, ka bīstamie koki nebūtu gluži vidējās kvalitātes, bet gan līki, satrunējuši vai kaitēkļu apsēsti, tāpēc diez vai valstij centralizēta to pārdošana sanāktu izdevīga.
Tik daudz neesot
Tikmēr pats Sadales tīkls noliedz jelkādu nesaimnieciskumu savā darbībā. «Saeimas debatēs minētā summa 21,4 lati ir nepatiess fakts, un uzsveram, ka šobrīd spēkā esošās izmaksas ir aptuveni četri lati par koku,» teikts uzņēmuma preses dienesta atbildē uz Dienas jautājumu. Noprotams, ka Sadales tīkls nedaudz pārcenties, iestājoties pret kompensācijas mehānisma ieviešanu mežu īpašniekiem, - vēstulē Saeimai tiešām minēti 21,4 lati par koku, un no tā izrietoši izrēķinātas visai astronomiskās summas, ko uzņēmumam varētu izmaksāt kompensācijas mehānisma ieviešana. Patiesībā 21,4 lati bijuši vien kādas kompānijas piedāvātā summa iepirkuma konkursā par aizsargjoslu attīrīšanu. To novērtējot par pārāk lielu, Sadales tīkls iepirkumu jau pārtraucis. E. Smiltēns atzīst, ka iepirkuma pārtraukšana ir apsveicama, bet piebilst, ka nav drošs, vai tas būtu noticis arī, ja tam nebūtu tikusi pievērsta pastiprināta Saeimas un mediju uzmanība. Savukārt, ja iepirkums ticis atcelts jau pirms tam, rodas jautājums, vaiLatvenergo meitasuzņēmums nav apzināti centies maldināt Saeimu, jo tieši šī vēstule esot bijusi viens no galvenajiem argumentiem, kāpēc prezidents jauno likumu neizsludināja.