Tagad šīs bažas ir piepildījušās - gada pirmajos trīs mēnešos vairāk nekā 50% Igaunijas-Krievijas robežu šķērsojušo automašīnu ir bijušas Latvijā reģistrētās, Dienai norādīja Igaunijas muitas pārstāvis Tūmass Rāts.
Arī igauņus neapmierina arvien lielāku popularitāti iekarojošais pierobežas iedzīvotāju piepelnīšanās paņēmiens - doties uz Krieviju pēc lētākām akcīzes precēm, kuras pēc tam nelegāli realizēt pašu mājās. «Tas ir kļuvis par biznesu, un vienīgais veids, kā to ierobežot, ir mainīt likumdošanu, jo, kad robeža ir šķērsota, kļūst ļoti grūti, ka preces tiek pārdotas tālāk. Pašreizējie aprēķini norāda, ka šo darbību rezultātā valsts gada laikā zaudēs vairāk nekā piecus miljonus eiro neiekasētā PVN un akcīzes nodokļa dēļ,» norādīja Igaunijas Dienvidu reģiona nodokļu un muitas centra Muitas departamenta vadītājs T. Rāts.
Apzinoties arvien pieaugošo problēmu, igauņu ierēdņi gatavo likuma izmaiņas, kas akcīzes preces, nenomaksājot nodokli, ļaus ievest tikai reizi nedēļā, kā tas šobrīd jau ir Lietuvā un Latvijā. Turklāt igauņi ieplānojuši, ka katrs atsevišķais auto pilnu bāku degvielas pār robežu varēs pārvest tikai reizi nedēļā neatkarīgi no tā, kas tam pie stūres. «Šī kārtība varētu stāties spēkā rudens sākumā,» norādīja T. Rāts.
Viņš arī atzina, ka daļa iemesla, kādēļ igauņi izšķīrušies par šādu soli, ir Latvijas piemērs. Kopš janvāra, kad Latvijā stājās spēkā jaunais ierobežojums, uz Igaunijas-Krievijas robežas, sevišķi Luhamā muitas punktā, esot stipri vien pieaudzis Latvijā reģistrēto auto skaits: «Gada pirmajos trīs mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo laika posmu pērn, Latvijā reģistrētu auto skaits uz robežas ir palielinājies par 40%. No kopējā robežšķērsojumu skaita, kas ir 45 763, vairāk nekā 50% gadījumu robežu šķērsoja Latvijā reģistrēti auto.»
To, ka vairāk sākts braukt uz Igauniju, atzīst arī latgaliešu aktīvists Andris Krievs, kurš gada sākumā uzstājās kā protestētāju pret jauno ierobežojumu līderis. «Vilks, ticis slazdā, sev kāju nograuzīs, tāpat arī mums sanāk,» viņš teica, atzīstot, ka Igaunijas robeža neesot ērta, jo daudz vairāk laika jāpavada ceļā, bet citas izejas nav.
A. Krievs uzskata, ka igauņu plāns ierobežot robežšķērsojumu skaitu esot Latvijas amatpersonu lobēts, lai nogrieztu latgaliešiem pēdējo izeju uz Krieviju, tomēr Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji ir citās domās. «Viena lieta ir Latvijas pārvadātāji, bet vēl igauņiem ir Narvas reģions, kur 80% iedzīvotāju ir krievvalodīgie, un tur šī problēma ir daudz aktuālāka. Tā ka viņi šo normu agrāk vai vēlāk tāpat būtu ieviesuši,» norāda VID Muitas kontroles organizēšanas daļas vadītājs Genādijs Maškovs.