Šajā grupā ietilpst visas Eiropas ekonomiskās zonas valstis (izņemot Bulgāriju un Rumāniju), kā arī Austrālija, ASV, Jaunzēlande, Kanāda, Singapūra, Honkonga, Dienvidkoreja, Japāna, Bruneja, Katāra, Saūda Arābija, Apvienotie Arābu Emirāti, Čīle, Bahreina, Kuba, Kuveita un Argentīna. Krievija, kura pretendē uz lielvalsts statusu līdzās ASV, ierindota augsti attīstītu valstu grupā, ieņemot vien 57.vietu. Mūsu kaimiņvalstis Igaunija un Lietuva ieņem 33. un 35. vietu. Šajā valsu grupā pirmo piecinieku ieņem Norvēģija, Austrālija, Šveice, Nīderlande un ASV.
Latvijai ir viens no augstākajiem nevienlīdzības rādītājiem ienākuma sadalē. No Eiropas ekonomiskās zonas valstīm augstāka nevienlīdzība ienākumu sadalē nekā Latviojai ir vien Spānijā, Itālijā un Portugālē. Visaugstākais šis rādītājs ir Čīlē un ASV, bet viszemākais – Slovēnijā. Ziņojuma autori kā galvenos faktorus augstajā nevienlīdzībā ienākumu sadalē min bezdarba, īpaši ilgstošā, līmeni, labi apmaksātu darbavietu trūkumu, kā arī slikti attistītu sociālā nodrošinājuma sistēmu. Augstā nevienlīdzība Dienvideiropā vispirms jau skaidrojama ar augsto bezdarba līmeni, īpaši jauniešu vidū, kas, piemēram, Spānijā jau pietuvojas 50% no visiem jauniešiem līdz 25 gadu vecumam. Vēl viens rādītājs, kurš Latvijai nerunā par labu, ir nevienlīdzība mūža ilgumā, kas mums ir samērā augsta. Tas saistīts ar to, ka daudzām slimībām ir sociāls raksturs, jo nabadzīgākiem cilvēkiem ir mazāk iespēju rūpēties par savu veselību, piemēram, veselīgi ēst, un lielo līdzmaksājumu dēļ ir apgrūtināta pieejamība veselības aprūpes pakalpojumiem.
Labklājības ministrijas Sociālās iekļaušanas departamenta direktore Elīna Celmiņa stāsta, ka sabiedrības turīgākās un trūcīgākās iedzīvotāju daļas ienākumi atšķiras pat sešas reizes. Eksperte bilst, ka pie vainas ir gan nodokļu sistēma, gan augstais ēnu ekonomikas īpatsvars.
Plašāk lasiet Rūtas Kesneres rakstā Latvija – nevienlīdzības līdere Eiropā otrdienas, 19.augusta, laikraksta Diena 8.-9.lpp.!