Latvijā cilvēki domā daudz radošāk

Vērtīgs pienesums uzņēmumam

Patlaban Deloitte Latvia komandā strādā astoņi darbinieki, kuri atgriezušies Latvijā pēc studijām vai darba pieredzes ārzemēs, un, kā atzīst uzņēmumā, ikviena no šīm profesionālajām pieredzēm ir neatsverams papildinājums komandai. Kopš Deloitte Latvia iesaistīšanās sociālajā iniciatīvā Latvija Strādā 2018. gada vasarā, uzņēmums palīdzējis atgriezties Latvijas darba tirgū trim profesionāļiem un plāno šo skaitu palielināt.

"Potenciālo darbinieku starptautiskā pieredze ir vērtīgs pienesums uzņēmumam, turklāt reemigrējošie darbinieki novērtē iespēju likt lietā ārvalstīs gūtās profesionālās zināšanas un valodu prasmes, turpināt karjeras izaugsmi nozarē un strādāt starptautiskā vidē kā bāzes valsti izvēloties Latviju. Novērtējam arvien pieaugošu apzinātību uzņēmumu vidū, ka ārvalstīs dzīvojošo piesaiste Latvijas darba tirgum ir nozīmīga ne tikai valsts ekonomiskai izaugsmei, bet arī vispārējai attīstībai," komentē Ieva Grietēna, Deloitte Latvia personāla nodaļas vadītāja, viņa piebilst: "Lai veicinātu reemigrāciju un veiksmīgu atgriešanos darba tirgū, labprāt dalāmies ar pieredzes stāstiem un piedalāmies Latvija Strādā organizētajos informatīvajos pasākumos un iniciatīvās."

Ar Renāti Petridi tiekamies Deloitte Latvia biroja telpās, aiz loga ir pelēcīgi drēgns, mazliet līņā, bet Renāte smaida: "Laikapstākļi neietekmē manu noskaņojumu. Pagaidām Latvijas ziema man nav apnikusi. Kiprai raksturīgais karstums bija apnicis. Daudziem ir nepareizs priekšstats par klimatiskajiem apstākļiem tādās valstīs kā Kipra – šķiet, visu laiku saule spīd, taču decembris, janvāris un februāris Kiprā nav patīkami mēneši. Ir drēgns, līst, savukārt mājas celtas tā, ka tās nepatur siltumu. Ja regulāri nesildi māju, istabās ir auksti. Bet Latvijā, kad sniegs uzsnieg, ir skaisti – nevaru vien sagaidīt sniegu."

Uz Kipru Renāte devās pēc universitātes beigšanas kā brīvprātīgā darbiniece kristīgajā organizācijā darbam ar studentiem. Viņa studēja politoloģiju Vidzemes Augstskolā. "Astoņpadsmit gados vēl ir grūti saprast, ko gribi darīt ar dzīvi, vismaz es skaidri nezināju," pasmaida Renāte, viņa turpina: "Pēc universitātes negribējās uzreiz sākt strādāt astoņas stundas birojā, gribējās redzēt pasauli, iepazīt citas kultūras, izglītoties. Tas bija kopīgs lēmums ar manu labāko draudzeni. Kipra ir multikulturāla valsts, kur var sastapt cilvēkus no visiem kontinentiem. Organizācijas programma brīvprātīgajiem paredzēja iespēju tikties ar dažādu nacionalitāšu studentiem, pastāstīt par kristietību, organizēt diskusijas un kultūras pasākumus. Šajā programmā nostrādāju gadu un tad jau dabūju algotu darbu, tas bija uzņēmums, kas nodarbojās ar dažādu uzņēmumu reģistrāciju dažādās jurisdikcijās, nodokļu konsultācijām, respektīvi, uzņēmējdarbības un finanšu jomā." Sākumā Renāte strādājusi par administratori, tad kāpusi augšup pa karjeras kāpnēm līdz grupas līdera amatam, konsultējusi ES un citu Rietumvalstu klientus. Tā bijusi ļoti vērtīga darba pieredze astoņu gadu garumā. "Bija iespēja ļoti daudz iemācīties. Arī atalgojums labs – dažādi motivējoši bonusi, 13. alga decembrī, lai var labi nosvinēt Ziemassvētkus un Jauno gadu," stāsta Renāte.
 

Sniegs dzimšanas dienā

Renāte nāk no Bauskas puses – no Bārbeles. Viņa ir vienīgā meita ģimenē un neslēpj, ka vecāki ļoti gaidījuši meitu atgriežamies mājās. Taču ap 2008. gadu, strādājot un dzīvojot Vidusjūras salu valstī, Renātei pamatoti šķita, ka tur ir labāk, nekā Latvijā. Sākotnēji viņas bija trīs draudzenes, kuras kopīgi īrēja dzīvokli – divas latvietes un amerikāniete. "Dzīvokļi, salīdzinot ar Latviju, tur ir lieli un plaši. Mūsu dzīvoklis bija ar kamīnu, trim guļamistabām un divām vannasistabām," paskaidro jaunā sieviete un smaida, stāstot par karstasinīgo kaimiņieni no Amerikas: "Viņa viena pati neko nevarēja izdarīt, visu laiku vajadzēja kompāniju, pat, lai nomizotu kartupeļus. Man un otrai meitenei no Latvijas gribējās arī kaut ko vienatnē izdarīt." Strādājot labi atalgotā darbavietā, varēja arī dzīvot atļauties labi. "Es pat teiktu – arī "uzdzīvot" un iekrāt," piebilst Renāte. Taču ekonomiskā krīze piemeklēja arī Kipru. "Ļoti daudzus cilvēkus atlaida no darba, samazināja algu par 20 līdz 30%. Arī man algu samazināja. Tas laiks bija ļoti nepatīkams. Savukārt tad, kad pēc ekonomiskās krīzes notika atgūšanās, daudzi uzņēmumi izmantoja situāciju, lai piedāvātu mazākus atalgojumus. Vairs nebija tā, kā agrāk," skaidro Renāte.

Ar Savvasu Renāte iepazinās karnevālā. Viņš ir kiprietis, kurš dzimis Anglijā. Pēc pieciem gadiem – 2013. gadā jaunais pāris apprecējās. Savvas ir pārdošanas menedžeris, biznesa ekonomikas studijas pabeidzis Londonā, Kiprā strādājis gan finanšu jomā, gan ar industriāliem produktiem. Arī dzīvesbiedra uzņēmums krīzes gadus neizturēja. "Mēs viens otru atbalstījām," grūto periodu raksturo Renāte. Uz Latviju pērnā gada rudenī abi pārcēlās kopā. "Es gribēju būt kopā ar savu Latvijas ģimeni, draugiem. Pēdējos gados sanāca tā, ka visi mani Kipras draugi no valsts jau bija aizbraukuši. Mana latviešu draudzene apprecējās ar amerikāni, uz gadu aizbrauca uz ASV, bet arī viņa kopā ar savu vīru ir atgriezusies Latvijā," pasmaida Renāte, viņa turpina: "Sailgojos pēc savas kompānijas. Arī vīram šī ideja patika. Viņam patīk Latvijas dabas skaistums. Sniegs. Janvāra sākumā viņam ir dzimšanas diena, tajā diena bija sasnidzis un vīrs bija tik laimīgs! Kiprā vasara ir no maija līdz oktobrim – visu laiku karsts un tas ir mazliet arī nomācoši, visu laiku meklēt kondicionieri vai vietu, kur noslēpties ēnā." Latvijā Renāte dzird par to, ka šīs klimatiskās joslas iedzīvotajiem ziemas periodā papildus jālieto D vitamīns, viņa smej: varbūt būs jāsāk arī pašai lietot? Ģimene apmetusies Bārbelē. Renātei attālums no mājām līdz darbam prasa stundu ar automašīnu, bet viņa nesūdzas.
 

Salūts, egle un sabiedriskais transports

Pirms pavisam atgriezties Latvijā, Renāte nolēmusi jau attālināti šeit atrast darbu. Pēdējos trīs gadus Kiprā viņa bijusi gan uzņēmuma biroja vadītāja korporatīviem klientiem, gan noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas kontroles atbildīgā darbiniece. "Gribēju, lai Latvijā nav jāsēž mājās un jāprāto, kur tagad strādāšu. Gan sev, gan vīram darbu sāku meklēt laikus. Es gribēju strādāt darbu, kur varu izmantot līdzīgu pieredzi un iegūtās zināšanas. Bija dažādi interesanti piedāvājumi – gan bankās, gan citās finanšu iestādēs. Sāku pieteikties," stāsta Renāte, viņa turpina: "Pērn vasarā, kad biju Latvijā, saorganizēju vairākas darba intervijas, arī Deloitte Latvia, kas mani ļoti ieinteresēja. Šis ir starptautisks uzņēmums, arī Kiprā ļoti prestižs. Pēc intervijas šķita, ka Latvijā šajā jomā strādāt būs vēl interesantāk, nekā Kiprā. Tas šķita karjeru ļoti izaicinošs, dinamisks darbs. Gribēju arī tādu darbu, kur ne tikai jau visu zinu, bet varu arī mācīties. Man patika piedāvājums, cilvēki, kurus satiku. Un man piedāvāju šo amata pozīciju. Es nevilcinājos."

Arī Savvass Latvijā bija devies uz darba interviju. "Viņam nebija tik pozitīva pieredze. Pašlaik viņš strādā mājās, interneta vidē, bet gribētu strādāt ar cilvēkiem. Viņš pārvalda angļu un grieķu valodu, mazliet iemācījies arī latviski runāt. Bārbelē viņam pietrūkst sabiedrības, klusie latvieši daudz nerunā un nedaudz kautrējas komunicēt angliski," piebilst Renāte. Lai pārvāktos, dažu mēnešu laikā viņai bija jāsakārto lietas Kiprā, iepriekšējā darba vietā jāapmāca jaunos darbiniekus, kopā ar tiem jānostrādā viens mēnesis. Jaunā darba vieta Latvijā gaidīja iespējami ātrāk jaunos komandas biedrus un septembrī Renāte jau uzsāka darba gaitas Deloitte Latvia komandā. "Kolēģi mani uzņēma ļoti labi – draudzīgi, atvērti. Ņemot vērā, ka Latvijā vispār nebiju strādājusi īstu darbu, man ir ļoti interesanti satikt šādus cilvēkus, dzirdēt latviešu valodu un citu kolēģu profesionālās pieredzes. Kolēģi novērtē, ka nāku ar savu pieredzi, zināšanām un ir interesanti tās salīdzināt," atzīst Renāte, viņa piebilst: "Deloitte iesaistās arī sociālajos projektos. Ziemassvētku laikā norisinājās dažādi pasākumi, mūsu komanda gatavoja Ziemassvētku paciņas cilvēkiem pansionātos. Komandā visi viens otru pazīst un man patīk būt daļai no komandas. Esmu vienkārši laimīga!” saka Renāte Petride. Tiesa, Ziemassvēku laiks pašas mājās prasījis pielāgošanos latviešu tradīcijām. "Kiprā Ziemassvētkos nevienam nav īstas egles mājās. Te, Latvijā, daudziem ir īstas egles! Nevarējām saprast – mums vajag vai nevajag," smej Renāte. Abi ar vīru viņi ir grieķu pareizticīgie un arī šajā ziņā tradīcijas atšķiras, jo svinēšana, ciemošanās un dāvanu došana norisinās 25. decembrī: "Mēs 24. decembrī devāmies uz baznīcu un 25. decembrī taisījām pusdienu mielastu radiem un draugiem. Un vēl 25. decembrī Bauskas baznīcā bijām uz koncertu. Jaungadu sagaidījām Rīgā, krastmalā – man ļoti gribējās redzēt salūtu, jo Kiprā nav salūtu. Tur nav tāda īsta gandarījuma par svētkiem, pilsētas mērs neuzrunā tautu, nav tādu koncertu un Ziemassvētku dekorācijas, šķiet, ir vēl no 70. gadiem. Latvijā cilvēki domā daudz radošāk. Man tā visa tur pietrūka."

Pirms dažām dienām Renātei saplīsa auto. Kaimiņš atvedis līdz Rīgas robežai un tālāk Renāte uz darbu nokļuvusi ar sabiedrisko transportu. "Šeit ir ļoti labi attīstīta sabiedriskā transporta infrastruktūra. Kiprā nekad nezini, kad autobuss nāks un vai vispār nāks. Internetā informāciju ir neiespējami atrast. Un var stāvēt pieturā, bet autobuss vienkārši paies garām, jo tas ir pārpildīts. Pēdējais starppilsētu autobuss tur aiziet ap sešiem vakarā un brīvdienās nekur nevar braukt, jo vienkārši netiksi mājās," vienu no savas zemes priekšrocībām raksturo Renāte un piebilst: "Cilvēki bieži vien nenovērtē to, kas viņiem ir. Turklāt Latvija savā ziņā ir unikāla zeme."

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta Latvijā cilvēki domā daudz radošāk saturu atbild SIA Izdevniecība Dienas Mediji.