Ziņojumā ministrs norāda, ka Eiropas Komisijas (EK) sarunas ar vakcīnu ražotājiem nodrošināja vienlīdzīgu piekļuvi Covid-19 vakcīnām visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, kā rezultātā Latvijai ir pieejams pietiekami daudz vakcīnu devu ne tikai pašas iedzīvotāju vajadzībām, bet pastāv arī iespēja dalīties ar citām valstīm.
Rinkēvičs skaidro, ka jau šī gada vidū izveidotais digitālais Covid-19 sertifikāts atļāva atsākt drošu ceļošanu gan ES, gan uz trešajām valstīm, kas pievienojās ES sertifikāta vienotajai sistēmai, atjaunojot agrākās ceļošanas iespējas. Pašreiz, pēc ministra paustā, ES veidotā sistēma apvieno 55 valstis. Viņš akcentē, ka Latvija iestāsies par to, lai sertifikātam saistoši tiktu noteikts vienots derīguma termiņš visās ES dalībvalstīs, vadoties no pilna vakcinācijas kursa pabeigšanas un balstvakcīnas saņemšanas fakta.
"Izvērtējot pandēmijas mācības, ES līmenī ir uzsāktas sarunas par noturības veicināšanu pret dažādu veidu veselības krīzēm, kas iespējamas nākotnē. Latvijas interesēs ir nodrošināt solidāru kolektīvu piekļuvi medicīnas un veselības aizsardzības resursiem, kuru uzkrājumi parasti netiek veidoti," pauž ministrs.
Viņš norāda, ka EK jau ir pieņēmusi lēmumu par jaunas Veselības ārkārtas situāciju gatavības un reaģēšanas iestādes izveidi, kas izvērtēs veselības apdraudējumus un tiem nepieciešamos pretlīdzekļus - vakcīnas, zāles un diagnostikas testus, veicinot to ražošanu, uzkrājumu veidošanu, kā arī ātras iepirkumu un izplatīšanas procedūras. Ministrs uzsver, ka Latvijai ir svarīgi, lai nākamajā gadā tiktu panākta vienošanās par dalībvalstu iespējām iesaistīties šīs iestādes pārvaldībā.
Ziņojumā teikts, ka Latvijas ekonomikas atjaunošanas un sabiedrības noturības stiprināšanas nolūkos, lai pārvarētu Covid-19 pandēmijas izraisītās negatīvās sekas ekonomikā, 2021.gadā tika sākta ES Atveseļošanas instrumenta ieviešana. Latvija kā viena no pirmajām dalībvalstīm izstrādāja un saskaņoja nacionālo ekonomikas atveseļošanas plānu un ir saņēmusi pirmo finansējuma daļu.
Kopumā Latvija grantos saņems 1,82 miljardus eiro. Izmantojot šo finansējumu, 2022.gadā turpināsies ekonomiku stimulējoša fiskālā politika, lai sniegtu atbalstu pandēmijas ierobežošanai īstenoto pasākumu visvairāk skarto ekonomikas sektoru ilgtspējīgai attīstībai, kā arī sociālā drošības tīkla izveidei un reģionālai attīstībai, norāda Rinkēvičs.
Viņš akcentē, ka iepriekš ieviestā elastība Stabilitātes un izaugsmes pakta prasībās par deficītu un valsts parādu apmēriem nacionālo budžetu veidošanā tiks turpināta līdz 2023.gadam. Tas esot ļāvis Latvijai brīvāk veidot budžetu, kas vērsts uz Covid-19 pandēmijas negatīvās ekonomiskās ietekmes mazināšanu.
Ministrs norāda, ka diskusijās par Stabilitātes un izaugsmes pakta deficīta un valsts parāda prasībām ilgtermiņā, ņemot vērā lielos finansiālos izaicinājumus valstu digitalizācijai un pārejai uz klimata neitralitāti, Latvija iestāsies par līdzsvarotu pieeju starp nepieciešamību nodrošināt atbildīgu valsts tēriņu politiku un investīciju nepieciešamībām klimata un digitālās pārejas īstenošanai.