Krievijas pilsone un viņas divi nepilngadīgie bērni šogad aprīlī ieceļoja Latvijā un pie robežsardzes vērsās ar iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu Latvijā. Sieviete lūdza patvērumu saistībā ar saviem politiskajiem uzskatiem. Kopš 2008.gada viņa esot aktīvi piedalījusies mītiņos, kas bijuši vērsti pret Krievijas politisko režīmu. Tāpat piedalījusies Krievijas opozicionāru Alekseja Navaļnija un Borisa Ņemcova atbalsta mītiņos.
Kopumā kopš 18 gadu vecuma viņas rīcība un darbības bijušas vērstas pret politisko situāciju Krievijā. Sieviete baidījusies, ka varētu tikt aizturēta vai bērnu tiesībsargājošās iestādes varētu veikt pārbaudes un izņemt bērnus no ģimenes. Savas un bijušā vīra rīcības un politisko aktivitāšu dēļ bērni neapzināti esot sākuši atbalstīt viņas politisko nostāju. Bērnu tiesībsargājošās iestādes veikušas pārbaudes sievietes mājās, tāpat viņai esot bijis jāierodas skolā un bērnudārzā, kuru audzinātājas arī veikušas pārbaudes.
2014.gadā gan sieviete, gan viņas bijušais dzīvesbiedrs izteikuši savu nostāju attiecībā pret karu Ukrainā. Sieviete kopā ar studiju biedriem devusies uz protesta akcijām, kas bija vērstas pret karu.
Sieviete vēlējusies, lai bērni no jaunā gada mācītos skolā klātienē. Krievijā bērni nevarēšot apmeklēt skolu klātienē, jo bērni augot ģimenē, kurā ir viena politiskā nostāja, bet skolā tiek propagandēta cita.
Sieviete regulāri esot ievietojusi ziņas sociālajos tīklos, paužot savu politisko nostāju. Sieviete pērn piedalījusies mītiņos pret karu Ukrainā, kā arī Ņižņijnovgorodas pilsētas centrā kāda mītiņa laikā gribējusi uzņemt video, lai ieliktu sociālajā tīklā. Toreiz divi policijas darbinieki viņu aizturējuši un pēc pases pārbaudes prasījuši, kādēļ viņa tik daudz ceļo un pavada laiku ārzemēs. Kad policijas darbinieki uzzinājuši, ka viņa darbojas kino industrijā, viņi pieteicēju palaiduši, sakot, lai viņa "nestaigā, kur nevajag". Pēc tam viņa palikusi piesardzīgāka un nav gājusi uz mītiņiem.
PMLP pērn augustā atteica ģimenei piešķirt bēgļa un alternatīvo statusu. Pārvalde argumentēja, ka laikā no 2017. līdz 2022.gadam sieviete vairākkārt ceļojusi uz dažādām Eiropas Savienības dalībvalstīm, tostarp, uz Somiju, Igauniju un Latviju, taču neizrādīja interesi par starptautiskās aizsardzības pieprasīšanu. Neilgi pirms patvēruma pieprasīšanas, viņa nodarbinātības nolūkos ieceļojusi Latvijā, kur uzturējās līdz 2022.gada februārim, interesi par starptautisko aizsardzību neizrādot.
Minētie apstākļi liecinot, ka viņas apdraudējuma līmenis Krievijā neesot bijis tik augsts, lai meklētu palīdzību nekavējoties. Sievietes izceļošana no Krievijas varētu būt saistīta ar citiem, piemēram, praktiskiem apsvērumiem, kas saistāmi ar viņas bērnu izglītības procesa ērtāku organizēšanu vai, piemēram, sievietes profesionālo ambīciju realizēšanu, it sevišķi ievērojot viņas neseno darba pieredzi Latvijā, argumentējusi PMLP.
Vērtējot sievietes baiļu no politiski motivētas vajāšanas pamatotību, nav konstatējams, ka viņa Krievijā būtu bijusi kādas politiskās partijas vai politiskās kustības biedrs, kandidējusi vēlēšanās vai piedalījusies publiskās debatēs.
Nepiekrītot PMLP lēmumam, ģimene vērsās ar pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā. Tiesā sieviete argumentēja, ka kopš patvēruma pieprasīšanas radušies jauni apstākļi, kas norāda uz to, ka viņa tiek vajāta un savā izcelsmes valstī, visticamāk, saskarsies ar policijas un valsts varas iestāžu pasākumiem, kas paši par sevi ir diskriminējoši.
Tāpat sieviete Latvijā kopš 2022.gada aprīļa strādā par brīvprātīgo Ukrainas centrā - biedrībā, kas sniedza atbalstu ukraiņiem. Sievietes nostāju par pilsonisko un personisko brīvību, Krievijas vērsto kara agresiju pret Ukrainu, kā arī faktu, ka viņa palīdz ukraiņiem, fiziski strādājot Ukrainas centrā Rīgā, zina viņas bērni - sieviete tos audzinot par brīviem un cilvēku brīvību cienošiem pilsoņiem.
Tiesa izvērtējot lietas materiālus secināja, ka sievietes apstākļu izklāsts kopumā ir ticams un konsekvents. Sieviete papildus uzsvērusi to, ka Krievijā tiktu apdraudēta viņas ģimenes integritāte un šīs bažas tiesai ir saprotamas.
Izskatāmajā gadījumā bērni, atgriežoties Krievijā, ar lielu varbūtību saskartos ar izglītības iestāžu darbinieku negatīvo uzmanību. No dzīvē gūtiem novērojumiem tiesa secināja, ka, ņemot vērā pieteicējas bērnu vecumu - 8 un 10 gadi - viņiem būtu grūti, ja ne pat neiespējami, izglītības procesa laikā noklusēt mājās ieaudzinātos politiskos uzskatus.
Līdz ar to sievietes bērni Krievijas skolā ar lielu varbūtību saskartos ar diskrimināciju, kas var nelabvēlīgi ietekmēt ne tikai mācību procesu, bet arī ģimenes aizsardzību un labklājību.
"Ņemot vērā minēto un individuāli izvērtējot sievietes un viņas bērnu situāciju, kā arī lietā konstatētos apstākļus to kopsakarā, tiesa secinājusi, ka viņai ir spēcīga politiskā pārliecība, kas agrāk vai vēlāk ar pietiekami lielu ticamības pakāpi nonāks konfliktā ar izcelsmes valsts valdošās varas iestādēm. Tādējādi šajā gadījumā ir secināms, ka pieteicējas bailes no politiski motivētas viņas ģimenes vajāšanas Krievijā ir objektīvi pamatotas," teikts spriedumā.
Tiesa 30.decembrī uzdeva PMLP mēneša laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas pieņemt lēmumu par bēgļa statusa piešķiršanu Latvijā sievietei un abiem viņas bērniem. Spriedums nav pārsūdzams.
Jau ziņots, ka pērn līdz 28.decembrim patvērumu Latvijā lūguši 183 Krievijas un Baltkrievijas pilsoņi - 118 no Krievijas un 65 no Baltkrievijas.
Līdz 30.novembrim kopumā 82 patvēruma meklētājiem no Krievijas un Baltkrievijas piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss Latvijā, tajā skaitā personām, kuras patvērumu lūgušas vēl pirms tam.
Gada pirmajos 11 mēnešos kopumā izskatīšanā bijis 171 iesniegums no Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem.
Laikā kopš mobilizācijas izsludināšanas Krievijā septembra beigās līdz 27.decembrim patvērumu Latvijā lūguši 35 Krievijas pilsoņi, tostarp, tādi, kuri kā iemeslu patvēruma pieprasīšanai norādījuši mobilizāciju.
LETA arī nesen rakstīja, ka Administratīvā rajona tiesa decembra vidū pretēji PMLP lēmumam uzdevusi sniegt patvērumu Latvijā kādam bijušajam Krievijas karavīram un policijas darbiniekam, liecina publiski pieejamais tiesas spriedums. Vīrietis lūdza sniegt viņam politisko patvērumu, jo viņš nepiekrītot Krievijas militārajam iebrukumam Ukrainā un tāpēc baidoties, ka Krievijā varētu nokļūt cietumā vai arī varētu tikt nosūtīts karot uz Ukrainas teritoriju.
PMLP gada nogalē LETA norādīja, ka Administratīvā rajona tiesa tikai ļoti retos gadījumos ir mainījusi pārvaldes pieņemto lēmumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt. Šādi tiesas spriedumi bijuši dažādu trešo valstu pilsoņu gadījumos.