"Apliecības varēs izmantot kā ceļošanas dokumentu, dodoties uz Eiropas Savienības vai Šengenas zonas valstīm," norādīja komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis.
"Tāpat personas apliecībā plānots iekļaut elektronisku informāciju, kas palīdzēs veikt tās īpašnieka identitātes elektronisku pārbaudi. Turklāt jaunās identifikācijas kartes varēs izmantot arī elektroniskajā parakstā. Tas gan nenozīmē, ka visiem iedzīvotājiem uzreiz obligāti vajadzēs izņemt jaunās apliecības, tas būs katra paša ziņā," norāda A.Latkovskis.
Jaunajā likumā noteikts, ka situācijās, kad Latvijas pilsonis vai nepilsonis ārzemēs būs pazaudējis pasi, personas apliecību varēs izmantot kā atgriešanās dokumentu. Līdz ar to nebūs nepieciešams vērsties Latvijas vēstniecībā, lai saņemtu atgriešanās apliecību.
Elektroniskās identifikācijas kartē iekļaujamās informācijas apjomu un saturu, informācijas izveidošanas, aktivizēšanas, deaktivizēšanas un atjaunošanas kārtību, kā arī lietošanas ierobežojumus noteiks Ministru kabinets.
Par personas apliecību būs jāmaksā valsts nodeva, taču plānots, ka tā būs mazāka nekā par pases saņemšanu.
Paredzēts, ka elektroniskās identifikācijas kartes ārzemniekiem, bezvalstniekiem, bēgļiem, personām, kam piešķirts alternatīvais statuss vai pagaidu aizsardzība, kā arī trešo valstu pilsoņiem un nepilsoņiem, kas ieguvuši Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu, vienlaicīgi kalpos arī kā uzturēšanās atļauja.
Par jauno Personu apliecinošu dokumentu likumu galīgajā lasījumā vēl jālemj Saeimai.