Latvijas vārds neglaimojošā kontekstā jau no paša sākuma tika iesaistīts tajā starptautiskajā skandālā, ko līdz šim dēvējām par Krievijas opozīcijas cilšu kariem, tomēr pie mums visos līmeņos bija jūtama vēlme to ignorēt vai noskatīties no malas, it kā uz mums tas neattiektos. Diez vai tas vairs izdosies, jo aizvadītajā nedēļā noskaidrojās, ka Polijā izmeklēšanu pārņēmis Ārējās pretizlūkošanas dienests, iesaistījies arī ASV Federālais izmeklēšanas birojs. Šis viss to no stāsta, kā Mihaila Hodorkovska tuvākais kompanjons Leonīds Ņevzļins, iespējams, pasūtījis uzbrukumu Alekseja Navaļnija tuvākajam domubiedram Leonīdam Volkovam un nomelnojošu kampaņu pret vēl virkni citu personu, it kā uzpērkot Latvijas tiesībsargus, pārvērš, es teiktu, vēl daudz bīstamākā stāstā par starptautisku izmeklēšanu, kā Krievijas specdienesti, ar ko mēs šeit saprotam Federālo drošības dienestu (FDD) jeb FSB, daļēji vai pilnībā īstenojis operāciju Latvijā, Lietuvā, Polijā un gan jau vēl kādā valstī. Tas bija izklāsts, kā to redzu es. Tādēļ, pirms mēs ieejam specifiskās detaļās, gribētu dzirdēt jūsu kompleksu skatījumu uz visu šo lietu. Kā jūs to definētu?
Tā lielā bilde ir ļoti vienkārša, manuprāt, un tas nav nekas pārsteidzošs un nekas jauns. Tātad pirmā lieta – opozīcijas sašķelšana ir katra režīma viens no pamatuzdevumiem. Tas nav nekas neparasts, tas tā ir bijis vienmēr. To mēģina panākt daudz un dažādos veidos, bet viens no veidiem, protams, ir, ka starp opozicionāriem relatīvi ir noteikti vairāk iefiltrētu avotu nekā vidēji sabiedrībā. Tas arī nav nekas jauns. Un tad attiecīgos veidos un mirkļos tas tiek aktivizēts, lai panāktu nepieciešamos efektus.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 8. oktobra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00