Šajā jomā Latvija ir viena no pēdējām starp visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, raksturoja Finanšu ministrijas pārstāve. Saeimas Eiropas lietu komisijas deputāti piektdien pauda neizpratni par slikto situāciju izglītības un zinātnes finansējuma apguvē. Latvijas konkurētspējai šīs nozares ir vairāk nekā svarīgas, tāpēc jāskaidro iemesli Izglītības un zinātnes ministrijas nespējai šo naudu iegūt, sacīja deputāte Rasma Kārkliņa (Vienotība).
Tomēr dalība ES Latvijai ir izdevīga, jo atpakaļ saņemtie līdzekļi 710 miljonu eiro apmērā trīsreiz pārsniedz valsts iemaksas kopējā ES budžetā. 2009.gadā Latvija ES budžetā iemaksāja 215 miljonus, bet atpakaļ saņēma vairāk nekā 710 miljonus eiro, skaidroja komisijas priekšsēdētājs Imants
Lieģis.
Laika periodā no 2007. līdz 2013.gadam Latvijai pieejams 4,5 miljardu eiro finansējums no kohēzijas politikas līdzekļiem, kas ietver finansējumu gan nodarbinātības un sociālajiem pasākumiem, gan infrastruktūras projektiem, kā arī vairāk nekā miljards eiro kopējai lauksaimniecības politikai.
Lai gan līdz 2013.gadam vēl jāapgūst ievērojams līdzekļu apjoms, lielas problēmas nav gaidāmas, skaidroja E. Dzalbe. Atšķirīga situācija ir jomās, kurās finansējums tiek centralizēti sadalīts caur Eiropas Komisiju, kuras rīkotajos projektu konkursos piedalās visas dalībvalstis, noskaidroja deputāti.