Latvijā izveidojusies situācija – krievi taisa biznesu, latvieši pārvalda valsti

Konkursos uz ierēdņu amatiem obligāts priekšnoteikums ir atbilstība Valsts civildienesta likuma 7. pantam. Kandidātam jābūt Latvijas Republikas pilsonim, ar augstāko izglītību, nesodītam un jāpārvalda valsts valoda. Sludinājumos arī angļu valoda parasti tiek minēta kā obligāta, jo Latvijas ierēdņiem jākomunicē ar Eiropas Savienības institūcijām, savukārt "citu svešvalodu zināšanas tiks uzskatītas par priekšrocību". Šī pēdējā piebilde pamatā attiecināma uz krievu valodu, kurā Latvijā savā ģimenē runā ap 37% iedzīvotāju.


Vēsturiskais konteksts

Jau pirms desmit gadiem pētnieki runāja par etnisko plaisu darba tirgū. 2007. gadā tā faktiski bija likvidēta, bet vēl pēc trim gadiem atkal atvērās. Šobrīd krieviem, ukraiņiem un baltkrieviem teorētiski ir tādas pašas iespējas kā latviešiem. Vēsturiski atsevišķas etniskās nišas nodarbinātībā vēl pastāv – latvieši dominē lauksaimniecībā, krievvalodīgie –  rūpniecībā.
 
Aptaujātie eksperti atzīst, ka tautības un runātās valodas ietekme uz tautsaimniecību samazinās, lai arī nianses saglabājas. Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs stāsta, ka ārzemju uzņēmumi savu filiāļu vadībā labprātāk ieceļ latviešus, ja darbā nepieciešama stabilitāte, izpildīgums un disciplīna. Savukārt, kad mērķis ir agresīva darbošanās tirgū, priekšroka tiek dota slāviskas izcelsmes vadītājiem un lietuviešiem. Tas esot saistīts ar atšķirīgu temperamentu.

Taču uzņēmumu un nozaru dalīšanos pēc nacionālās pazīmes, kā tas bija senāk, šobrīd Latvijā vairs nejūtot – vismaz ne tirdzniecības un pakalpojumu sektorā.

To apstiprina arī kompānijas Latvijas fakti direktors Aigars Freimanis – XX gadsimta 90. gadu vidū uzņēmumi izteikti šķiroja sevi krieviem un latviešiem piederīgajos. Patērētāju attieksmē pat sulai bija tautība, Gutta –  krieviem, Cido – latviešiem. Latviešiem arī bija izveidojies priekšstats, ka krievi strādā pavirši, bet krieviem – ka latvieši ir neiecietīgi. Taču mūsdienās nacionālais jautājums biznesā vairs "neesot iebūvēts iekšā".

Citādi ir ar valsts pārvaldi, kur darbinieku atlasē priekšroka joprojām veidojas latviešiem. Pēc Danusēviča domām, tas nav labi – jo mazāka konkurence, jo zemāka kvalitāte.

Gadu gaitā, ignorējot valdību integrācijas politikas centienus, etniskā disproporcija valsts pārvaldē tikai pieaug.

Visu rakstu lasiet laikraksta Diena ceturtdienas, 12.janvāra, numurā!