Šogad pētījuma autori Latviju iekļāvuši otrajā B - zema riska - grupā. Savukārt 2013.gadā Latvija bija iekļauta trešajā C - vidēji zema riska - grupā, liecina informācija Aizsardzības ministrijas portālā sargs.lv.
Pētījuma autori akcentē Latvijas aizsardzības nozares vadības ieguldīto darbu korupcijas apkarošanā, piedaloties NATO Integritātes veidošanas programmā. Transparency International atzīst, ka Latvijas normatīvie akti korupcijas novēršanas jomā ir rūpīgi izstrādāti un tiek sekots līdzi to ievērošanai.
Ziņojumā atzinīgi vērtēta arī Aizsardzības ministrijas labā prakse ik gadus veikt pretkorupcijas riska novērtējumu.
Viszemākais korupcijas risks Latvijā konstatēts aizsardzības finanšu jomā, jo sabiedrībai ir pieejama visa nepieciešamā informācija par aizsardzības jomas ieņēmumiem un izdevumiem. Lielākos riska faktorus pētījuma autori saredz operacionālajā jomā, kur kā galvenais trūkums uzsvērta militārās doktrīnas neesamība korupcijas apkarošanai starptautiskajās operācijās.
Līdz ar Latviju zemā korupcijas riska kategorijā ierindojas ASV, Beļģija, Kanāda, Nīderlande, Norvēģija, Polija, Somija, Šveice, Vācija, un Zviedrija.
NATO dalībvalstu un partnervalstu vidū ļoti zems korupcijas risks aizsardzības jomā ir Apvienotajā Karalistē. Savukārt visaugstākais - Afganistānā, Azerbaidžānā un Uzbekistānā.
Korupcijas riska līmeni Transparency International nosaka, aprēķinot valstu aizsardzības jomas pretkorupcijas indeksu. Katru valsti izvērtē neatkarīgi eksperti, balstoties uz aizsardzības jomas iestāžu sniegtajām atbildēm uz 77 jautājumiem. Korupciju aizsardzības sistēmā vērtē piecās riska faktoru - politisko, finanšu, personāla, operacionālo un iepirkumu - grupās.
Pētījums sniedz iespēju aizsardzības jomas vadītājiem, nevalstiskajām organizācijām, likumdevējiem un starptautiskajām organizācijām identificēt galvenos korupcijas riskus un tos novērst.