To, ka valsts patlaban mēģina izspiest maksimumu no abu pušu embargo, sarunā ar Dienu neviļus apstiprina arī Baltkrievijas transporta ministrs. Līdz šim izskanējušās ziņas starptautiskajā presē, ka atsevišķi Baltkrievijas uzņēmumi izmanto dažādus paņēmienus, lai Krievijā ievestu aizliegtos rietumvalstu ražojumus, viņš nekomentē. Tomēr, runājot par tranzīta nozari, transporta ministrs Anatolijs Sivaks saka, ka "mūsu eksports, bez šaubām, ir pieaudzis".
Baltkrievijas starptautiskie pārvadātāji sāk vairāk koncentrēties uz trešajām valstīm, vairs tik lielu uzsvaru neliek uz importa kravu pārvadājumiem. Kaut gan viņš atkārtoti uzsver, ka konflikts Ukrainā ir "radījis zināmas grūtības mūsu abu valstu transporta kompānijām", konkrētus skaitļus viņš atturas nosaukt.
Reaģējuši ir arī Latvijas loģistikas un transporta nozares pārstāvji, kas satiksmes ministra Anrija Matīsa (Vienotība) pavadībā devās uz Minskā organizēto apaļā galda diskusiju, kur abu valstu transporta nozares ietekmīgākās personas apsprieda ne tikai sadarbības iespējas, bet parakstīja arī sadarbības memorandus. Liela juridiska spēka tiem nav, tomēr Matīss norāda, ka memorandi vēl vairāk padziļinās sadarbību un būs svarīgi, lai palielinātu tranzīta potenciālu.
"Šis apaļais galds galvenokārt tika organizēts tāpēc, lai palīdzētu mūsu uzņēmējiem atrast jaunus tirgus. Iezīmējām ļoti daudz sadarbības virzienu. Ceru, ka pēc tam tiks identificēti konkrēti kontrakti, sadarbības iespējas un savstarpējās investīcijas," stāsta Matīss, piebilstot, ka memorandi parakstīti par sadarbību asociāciju līmenī.
Vienu no memorandiem parakstīja arī Latvijas Loģistikas asociācijas izpilddirektors Kaspars Briškens. Viņš Dienai izceļ, ka Baltkrievija ir viens no lielākajiem partneriem dažāda veida tranzītplūsmās, kas Latvijas ostās nokļūst no Krievijas caur Baltkrieviju. "Tie ir dažāda veida autobūves ražotāji, kuru kravas tiek nogādātas kontreileros. Tāpat mēs runājam arī par negabarītu kravām, kas ir ļoti interesantas mūsu ostām un mūsu loģistikas kompānijām, kuru apstrādes pamatpriekšnosacījums ir atbilstoša infrastruktūra un atbilstošs dzelzceļa ritošais sastāvs un termināļi. Tas ir mājasdarbs, pie kā mums būtu jāstrādā, lai sekmīgi piesaistītu relatīvi augstas pievienotās vērtības kravas no Baltkrievijas industrijas," skaidro Briškens.
Iespējams, tieši memorandi kaut nedaudz spēs saglabāt irstošo sadarbību. Uz to norāda arī ministrs Anrijs Matīss: "Nepatīkamais šajā visā, ka 2013. gadā pašu Baltkrievijas preču eksports caur Latviju ir samazinājies divas reizes - no 24% līdz 12%. Te ir jautājums - kāpēc? Tas nozīmē, ka svarīgi ir veidot kopuzņēmumus, jo baltkrievi ļoti daudz eksportē caur Klaipēdas ostu. Tāpēc mums ir svarīgi, piemēram, Rīgas ostā veidot kopīgus uzņēmumus, lai baltkrievi savas preces, piemēram, kālijsāli un naftas produktus, izmantotu Latvijas transporta koridorā."
Arī Latvijas dzelzceļa vadītājs Uģis Magonis Baltkrieviju sauc par nozīmīgu partneri, jo vairāk nekā puse kravu nākot tieši caur to. "Šeit liela nozīme ir mūsu ostu darbībai, jo ostas ir tās, kas rada apstākļus konkrētām kravām. Mēs esam tie, kam jārada pēc iespējas lētāka infrastruktūra," norāda Magonis.
Lielas cerības tiek liktas uz dzelzceļa tīkla elektrifikāciju jeb modernizāciju. Tieši tas varētu radīt saistošākus apstākļus mūsu Baltkrievijas partneriem. Kā norāda Matīss, tad ES fondu līdzekļi elektrifikācijai ir piešķirti. Patlaban tiek veidots skiču projekts, tehniskā izpēte un ietekmes uz vidi novērtējums. Būvniecības konkurss varētu tikt izsludināts nākamgad. Paredzēts, ka 2020. gadā dzelzceļa tīkls jau būs modernizēts.
Visu Aļonas Zanderes rakstu Latvija meklē atbalstu Baltkrievijā lasiet otrdienas, 14. oktobra, laikrakstā Diena!