Sarunu procedūra tuvāko nedēļu laikā tiks sākta ar Lielbritāniju par tās bruņoto spēku rīcībā esošu mazlietotu un kvalitātes standartiem atbilstošu bruņotu kāpurķēžu kaujas mašīnu iegādi. Tikai sarunu laikā tiks noskaidrots, cik kaujas mašīnas nepieciešamas viena bataljona ekipēšanai un cik tās varētu izmaksāt.
"Bruņu tehnika nepieciešama tāpēc, ka mūsu kājnieki ir neaizsargāti, mēs esam pēdējā valsts Baltijā, kurai jau vairākus gadus nav bruņu aizsardzības un uguns spējas," saka aizsardzības ministrs Artis Pabriks (Vienotība).
AM iepriekš apzinājusi vairākās NATO valstis, kurās samazināti bruņotie spēki, tostarp bruņu tehnika, un atbilstoši savām operacionālajām prasībām un pieejamiem finanšu līdzekļiem pieņēmusi optimālāko iegādes risinājumu, saka AM. Tāpat ministrija informē, ka vienlaikus tiek apsvērta iespēja piesaistīt Latvijas uzņēmējus iegādātās bruņu tehnikas remonta bāzes nodrošināšanai. Savukārt darbs pie riteņu platformas iegādes vēl turpinās izpētes stadijā.
Jau šā gada jūlija beigās valdība atbalstīja AM piedāvāto risinājumu kājnieku brigādes mehanizācijai - vienu bataljonu ekipējot ar vidējām vai vieglām riteņu platformām, bet otru - ar mazlietotām kāpurķēžu platformām. Valdība lūdza projektu sadalīt divos posmos, proti, primāri iepirkt mazlietotas kāpurķēžu platformas, bet otra kājnieku bataljona pilnu mehanizāciju sākt turpmākajos gados.
Pagājušā gada jūnijā valdība apstiprināja Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānu turpmākajiem 12 gadiem. Cita starpā tas paredzēja 2014.gadā sākt mehanizācijas projektu, kas ilgtu līdz pat 2020. gadam un izmaksātu 168,44 miljonus latu. Projekta gaitā iecerēts iegādāties bruņutransportierus, jo patlaban Latvijas armijas rīcībā nav tehnikas, ar kurām karavīri droši varētu pārvietoties starptautisko operāciju rajonos. Pašreiz pieejamas vien apvidus automašīnas, ar kurām mūsu karavīri tiek pārvadāti, bet pārējo tehniku nākas aizņemties no citu valstu armijām.