Krievijas ĀM preses sekretāre Marija Zaharova paziņojusi, ka likuma par Otrā pasaules kara dalībnieka statusu izsludināšana nopietni ietekmēs Krievijas un Latvijas attiecības, paužot pārliecību, ka likums ievieš vēl lielāku sabiedrības dalījumu, spēlējot par labu spēkiem, kas ieinteresēti kurināt ksenofobisku attieksmi un etnisku naidu Latvijas sabiedrībā. Zaharova izteikusi izbrīnu par "zaimojošo tiesību aktu", piebilstot, ka "atklātā ņirgāšanās par Otrā pasaules kara gaitu un tā rezultātiem ir pilnīgi nepieņemama un nopietni ietekmēs Krievijas un Latvijas attiecības".
Latvijas ĀM komentējot Krievijas ĀM publiskoto informāciju par Latvijas likumu "Par Otrā pasaules kara dalībnieka statusu" uzsvēra, ka Latvija nebija Otrā Pasaules kara dalībvalsts un nepieder pie Otrā Pasaules kara izraisītājvalstīm. Latvija bija Otrā Pasaules kara upuris, kuras valstiskums tika iznīcināts Padomju Savienības militāras agresijas rezultātā, kurai ceļu pavēra Molotova - Ribentropa Pakta noslēgšana starp nacistisko Vāciju un staļinisko Padomju Savienību 1939.gada 23.augustā, kas noteica ietekmes sfēru sadalījumu Eiropā starp abiem agresoriem.
"Otrais pasaules karš atnesa milzīgas ciešanas un upurus Latvijas iedzīvotājiem. Kara gaitā padomju okupācijas režīmu nomainīja nacistiskais okupācijas režīms, kam atkal sekoja 45 gadu ilgs padomju okupācijas režīms. Kara rezultātā Latvijas Republika zaudēja teju trešdaļu savu iedzīvotāju. Otrā pasaules kara gaitā abas karojošās puses - nacistiskā Vācija un Padomju Savienība, pārkāpjot 1907.gada Hāgas konvenciju, pretlikumīgi mobilizēja savās militārajās formācijās Latvijas iedzīvotājus, kuri kļuva par šo režīmu upuriem," skaidroja ministrijā.
Lai likvidētu padomju okupācijas gados īstenotās nelikumības un atjaunotu vēsturisko taisnīgumu, kā arī, lai nodrošinātu Latvijas pilsoņiem pienākošās tiesības un juridisko statusu, likums nosaka Otrā pasaules kara dalībnieka statusu Latvijas pilsoņiem, kuri šā kara laikā citu valstu regulāro militāro vienību sastāvā piedalījās bruņotā cīņā pret PSRS vai nacistisko Vāciju. Likuma mērķis ir veicināt vienotu sabiedrības izpratni par Otro pasaules karu un vienlīdzīgu attieksmi pret tā dalībniekiem, atgādināja Latvijas ĀM.
Saskaņā ar jauno likumu par Otrā pasaules kara dalībniekiem tiks atzīti cīņā pret PSRS un nacistisko Vāciju piedalījušies regulāro militāro vienību pārstāvji - Latvijas pilsoņi, kuri bija Latvijas pilsoņi 1940.gada 17.jūnijā vai personas, kuras bija legāli iebraukuši Latvijā un minētajā datumā bija valsts pastāvīgie iedzīvotāji.
Lai minētās personas varētu saņemt kara dalībnieka statusu, uz viņām nedrīkstēs attiekties kāds no likumā minētajiem ierobežojumiem. Par Otrā pasaules kara dalībniekiem neatzīs personas un viņu ģimenes locekļus, kas ieradās Latvijā saskaņā ar 1939.gada 5.oktobra tā dēvēto militāro bāzu līgumu ar PSRS.
Ministrijā īpaši uzsvēra, ka minētais statuss netiks piešķirts personām, kas sodītas par noziegumiem pret cilvēci vai līdzīga veida noziegumiem. Likums absolūti izslēdz šāda statusa piešķiršanu personām, kas ir darbojušies vienas vai otras karojošās puses represīvajās struktūrās, vai ir pastrādājuši kara noziegumus vai noziegumus pret cilvēci, līdz ar ko Likums neatzīs par kara dalībniekiem nacistiskās Vācijas nacionālsociālistiskās partijas vai tās paramilitārās struktūras un šī režīma slepenpolicijas un drošības dienesta darbiniekus. Tāpat šāds statuss netiks piešķirts PSRS vai LPSR Valsts drošības komitejas darbiniekiem, izņemot plānošanas un finanšu un administratīvi saimniecisko struktūrvienību dalībniekus.
Otrā pasaules kara dalībniekiem tiks izsniegta noteikta parauga apliecība un piemiņas krūšu nozīme. Reizē noteikts, ka pašvaldības būs tiesīgas lemt par sociālo garantiju noteikšanu kara dalībniekiem un atbilstoši savam budžetam piešķirt viņiem pabalstus un atvieglojumus pašvaldību nodevu maksāšanā vai pakalpojumu saņemšanā.
Latvijas ĀM uzsvēra, ka Otrā pasaules kara laikā Latvijas valsts piedzīvoja divu totalitāru režīmu - Padomju Savienības un nacistiskās Vācijas - okupācijas, un Latvijas valsts konsekventi nosoda abu totalitāro režīmu pastrādātos noziegumus pret cilvēci, nosoda holokaustu un godina to upuru piemiņu.
Latvijas valsts Otrā pasaules kara laikā "de facto" nepastāvēja, līdz ar ko Latvija nevar būt atbildīga par okupācijas varu pastrādātajiem noziegumiem tās teritorijā.
Jau ziņots, ka partijas Saskaņa Saeimas frakcija aicināja Valsts prezidentu Raimondu Vējoni šo likumu atgriezt otrreizējai caurlūkošanai, jo iebilst pret to, ka Otrā pasaules kara dalībnieka statusu paredzēts piešķirt tikai daļai Latvijas pilsoņu atkarībā no pilsonības iegūšanas veida un laika. Politiskā spēka ieskatā, veidosies situācija, ka kara veterāna statusu faktiski nevarēs iegūt šī kara uzvarētāji.
Valsts prezidents tomēr 4.janvārī likumu izsludināja.
Krievijas parlamenta augšpalāta Federācijas padome Latvijas Saeimas pieņemto likumu nodēvējusi par zaimojošu, jo tajā nacistiskās Vācijas pusē karojušie pielīdzināti padomju pusē karojušajiem, un aicinājusi Eiropas Savienības (ES) valstu parlamentus šo likumu nosodīt.
aha
tieši otrādi
———> Putleram