Pirms sniegt atbildi, premjerministre Laimdota Straujuma (Vienotība) vēlas iepazīties, tieši kādiem mērķiem Āfrikā tiks tērēti 1,8 miljardi eiro ES nodokļu maksātāju naudas.
Arī bijušais ES attīstības sadarbības komisārs un Straujumas partijas biedrs Andris Piebalgs Latviju aicina nesteigties ar atbildi. "Jautājums ir, kādā veidā un kādiem uzdevumiem mēs tērēsim šo naudu. Jo tas tomēr ir pats galvenais,"uzskata Piebalgs.
Ar ideju par papildu palīdzību Āfrikai, lai mazinātu imigrantu skaita pieplūdumu, klajā ir nācis Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers. Tas tiks finansēts arī no ES budžeta, bet Junkers cer, ka neviena dalībvalsts neatteiks piedalīties ar brīvprātīgām iemaksām. Naudu varētu izmantot, piemēram, lai radītu darba vietas vietējās kopienās un tādejādi cīnītos ar destabilizācijas, piespiedu pārvietošanas un nelegālās migracījas pamatcēloņiem.
Lai palīdzētu mazināt nabadzību un vairotu mieru un drošību pasaulē, Latvija finansiāli jau atbalsta trūcīgās un mazāk attīstītās valstis. Tiesa gan, palīdzība dažbrīd bijusi simboliska. Ekonomiskās krīzes gados attīstības sadarbības projektiem tika atvēlēti vien daži simti eiro, bet tagad - vairāk nekā 400 000.
Piebalgs atzīst, ka Latvijai grūti ko pārmest. Palīdzība esot samērota ar valsts naudas maka biezumu. "Latvija varbūt nav paraugvalsts. Teiksim, Lielbritānija ir paraugvalsts, bet katrā ziņā Latvija ļoti zolīdi ir parādījusi sevi šajā sfērā,” vērtē Piebalgs.
Savukārt Ārlietu ministrijā (ĀM) norāda, ka Latvijai finansējums mazāk attīstīto valstu atbalstam ir tik mazs, ka mūsu valsts pārkāpj starptautiskās saistības. "Mūsu starptautiskās saistības nosaka, ka mums ir jāatvēl 0,33% no mūsu iekšzemes kopprodukta. Šobrīd mēs atvēlam 0,08," stāstīja ĀM preses sekretārs Raimonds Jansons.
Par spīti tam, ka Latvija neievēro starptautiskās saistības, valdība nupat atbalstījusi atlīdzības palielināšanu ekspertiem, kuri īsteno attīstības sadarbības projektus. Līdz ar to ir samazināts finansējums pašiem palīdzības projektiem, jo finansējuma avots ir viens un tas pats. Zemākās kategorijas ekspertu dienas likme ir trīskāršota no 37 eiro līdz 123 eiro dienā, bet augstākās kategorijas ekspertu atlīdzība divkāršota līdz 220 eiro dienā. Tiek skaidrots, ka tas nepieciešams, lai varētu algot augsti kvalificētus darbiniekus.
"Nacionālo ekspertu iesaiste attīstības sadarbības projektos, es domāju, tas ir reāls pienesums. Reāls Latvijas pienesums, kā mēs varam būt redzami šajos projektos. Es domāju, ka mums ir jāmēģina piesaistīt labākie eksperti, kādi mums ir," komentēja Jansons.
Cik daudz naudas uz attīstības sadarbības projektu rēķina kopumā būs nepieciešams, lai izmaksātu palielinātās atlīdzības, nav zināms, jo tas atkarīgs no konkrēto projektu ilguma un specifikas.