Latvija patlaban riskē kavēt kaimiņus

gada sākumam - pabeigt Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes termināļa būvniecību. Savukārt Latvijā patlaban Saeimā izskatāmie grozījumi Enerģētikas likumā, ar kuriem plānots veikt pirmos sagatavošanās darbus dabasgāzes tirgus atvēršanai, jau izpelnījušies kritiskus vārdus no vairākiem politiķiem un nozares pārstāvjiem.Igaunijā par pirmo konkurentu pierastajam dabasgāzes monopolistam Eesti Gaas kļuvusi Igaunijas valstij piederošā energokompānija Eesti Energia, kura no novembra sākusi dabasgāzes tirdzniecību tiem Igaunijas uzņēmumiem, kuriem ir liels dabasgāzes patēriņš.Kā Dienai norāda Eesti Energia gāzes tirdzniecības daļas vadītājs Aivars Tihane, klientiem uzņēmums piedāvā iespēju iegādāties elektroenerģiju un dabasgāzi no viena tirgotāja, izmantojot iespēju pilnībā vai daļēji fiksēt cenu līdz viena gada termiņam. "Līdz šim uzņēmumi dabasgāzi iegādājās par cenu, kas atkarīga no svārstībām pasaules tirgū un mainās katru mēnesi. Tāpēc būtiskākā izmaiņa līdz ar Eesti Energia ienākšanu tirgū ir iespēja iegādāties dabasgāzi par fiksētu cenu. Tas daudziem uzņēmumiem ir kritiski svarīgs faktors sava biznesa plānošanā, jo ļauj savlaicīgi prognozēt un pārvaldīt izdevumus," skaidro Tihane. Bijušā Ekonomikas ministrijas enerģētikas departamenta vadītāja vietnieka, Nacionālā gāzes termināļa biedrības (NGTB) valdes locekļa Gata Ābeles vērtējumā vistālāk dabasgāzes liberalizācijas ziņā pavirzījusies Lietuva, tomēr, viņaprāt, to grūti raksturot kā konstruktīvu virzību, jo mūsu dienvidu kaimiņvalsts rīcība var pamudināt dabasgāzes monopolistu Gazprom palielināt cenas. Visu rakstu lasiet laikrakstā Diena trešdien, 18.decembrī!