Savukārt iedzīvotāju vecumā no 65 gadiem īpatsvars pēdējos 20 gados pieaudzis par 6,5 procentpunktiem, kas ir otrais straujākais pieaugums starp ES valstīm. Pēc 2011.gada datiem 14,2% no iedzīvotājiem veidoja bērni vecumā līdz 14 gadiem, bet 18,4% iedzīvotāju bija vecāki par 65 gadiem.
Bērnu vecumā līdz 14 gadiem īpatsvars populācijā laika posmā no 1991.-2011.gadam samazinājies teju visās ES valstīs. Vienīgās valstis, kur bērnu īpatsvars pieaudzis, ir Luksemburga un Dānija - attiecīgi par 0,1 un 0,9 procentpunktiem. Lietuvā bērnu īpatsvars divdesmit gados samazinājies par 7,6 procentpunktiem, kas ir sestā straujāka lejupslīde, bet Igaunijā par 6,9 procentpunktiem, kas ir astotā straujākā lejupslīde. ES vidēji bērnu īpatsvars laika posmā no 1991.-2011.gadam samazinājies par 3,7 procentpunktiem līdz 15,6% no populācijas.
Pensionāru īpatsvars laika posmā no 1991.-2011.gadam palielinājies visās ES valstīs, blokā vidēji pieaugot par 3,6 procentpunktiem. Visstraujāk pensionāru īpatsvars pieaudzis Lietuvā - par 6,8 procentpunktiem līdz 17,9% populācijas, bet vismazāk Īrijā - par 0,1 procentpunktu līdz 11,5% no iedzīvotājiem.
Igaunijā par 65 gadiem vecāku iedzīvotāju īpatsvars laika posmā no 1991.-2011.gadam pieaudzis par 5,3 procentpunktiem, kas ir septītais straujākais pieaugums. Savukārt darbspējīgo iedzīvotāju īpatsvars vidēji ES pēdējos 20 gados nav mainījies, veidojot 66,9% no populācijas.
Latvijā iedzīvotāju īpatsvars vecumā no 15-64 gadiem 2011.gadā veidoja 67,4%, pēdējo 20 gadu laikā pieaugot par 0,7%. Igaunijā darbspējīgo iedzīvotāju īpatsvars pieaudzis par 1,6 procentpunktiem līdz 67,6%, bet Lietuvā par 0,8 procentpunktiem līdz 67,2% no populācijas.
Iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 64 gadiem īpatsvars laika posmā no 1991.-2011.gadam pieaudzis 17 ES valstīs, bet desmit valstīs samazinājies. Vislielāko darbspējīgo iedzīvotāju īpatsvara pieaugumu piedzīvojusi Slovākija - par 7,4 procentpunktiem līdz 72%, bet vislielāko samazinājumu Itālija - par 2,9 procentpunktiem līdz 65,7%.