Kā aģentūru LETA informēja dienesta pārstāvji, slimība konstatēta, Nacionālajā fitosanitārajā laboratorijā 2015.gada nogalē pirmo reizi identificējot baktēriju Pseudomonas syringae pv. aesculi, kas inficē tieši zirgkastaņu (Aesculus) ģints pārstāvjus.
Eiropā baktērija ir izplatīta galvenokārt ziemeļrietumu daļā, taču Latvijā līdz šim vēl nav novērota.
Pirmie infekcijas simptomi ir stumbra mizas bojājumi, kas ar laiku kļūst lielāki un izplatās pa visu stumbru un zariem, kā arī dziļāk koksnē. Mitros apstākļos stipri inficētām zirgkastaņām novērojami arī bojājumi uz lapām, līdz ar to jaunāki koki (vecumā no desmit līdz 30 gadiem) var aiziet bojā trīs līdz piecu gadu laikā.
Apkārtējā vidē infekcija izplatās ar vēju, lietus ūdeņiem, inficētiem instrumentiem, ar kukaiņiem vai citiem organismiem, kas nonākuši saskarsmē ar inficēto auga daļu, kā arī - ar stādāmo materiālu.
VAAD bīstamo kaiti konstatējis, īstenojot augu uzraudzības programmu Kaitīgo organismu un augiem bīstamo organismu klātbūtnes apsekojums.
Kā ziņots, jau 2013.gadā Latvijas kastaņas masveidā piemeklēja cits kaitēklis - zirgkastaņu raibkode, kuras dēļ koku lapas masveidā nobrūnēja.
Latvijas Dendrologu biedrība parasto zirgkastaņu Aesculus hippocastanum bija izvēlējusies par Gada koku 2014.
Šo koku daudzi Latvijas iedzīvotāji uzskata par vietējo sugu, jo tā jau vairākus simtus gadu kultivēta Latvijas teritorijā, lai gan tās īstā dzimtene ir Dienvideiropā - Albānijā. Kastaņas vārdu koks ieguvis īstajai kastaņai Castanea sativa līdzīgo adataino augļu un lielo, brūno sēklu dēļ. Atšķirībā no īstās kastaņas zirgkastaņas sēklas sensenis izmantotas zirgu barībai, tāpēc koks iemantojis zirgkastaņas nosaukumu. Rietumeiropā un Centrāleiropā tā vietām jau tiek uzskatīta par invazīvu citzemju sugu.