Iepriekšējos gados ornitoloģe Antra Stīpniece teikusi, ka uztraukumam par putnu gripu nav pamata, jo infekcija izplatījusies putnu migrācijas ceļā, kas šķērso Melno jūru, Vidusjūru un ved uz Krieviju. Tagad redzams, ka slimības H5N8 apakštipa uzliesmojums sasniedzis arī daudzas mums tuvumā esošas Eiropas valstis, kurās ziemo putni, kuru migrācijas ceļš ved pāri Latvijai. Turklāt "apstākļi, kad tā vislabāk izplatās, tāpat kā cilvēku gripa, ir auksts un mitrs laiks," saka eksperte. Ziemošanas vietās arī putni ir ciešākā kontaktā, kas saslimšanas iespēju palielina. Lai gan Baltijas valstīs tā pašreiz nav konstatēta, šeit slimība varētu nonākt, martā gājputniem atgriežoties Latvijā. "Mums ir jābūt gataviem, jo šis ir tas brīdis, kad visiem saimniekiem, putnu īpašniekiem jānodrošinās ar visu nepieciešamo, lai šo slimību ierosinātāju neienestu savās saimniecībās," brīdina ZM Dzīvnieku veselības un veterināro zāļu nodaļas direktora vietniece Antra Briņķe.
Tāpēc arvien lielāku nozīmi iegūst biodrošības pasākumi. Tas pirmām kārtām nozīmē dezinfekciju. Pirms ieiešanas novietnē, kur tiek turēti putni, jānomaina un jādezinficē apavi un apģērbs, lai neienestu infekciju, kā arī jāpiesargās, lai pie novietnēm netiktu citi savvaļas dzīvnieki. Nedrīkst pieļaut arī savvaļas putnu izdalījumu nonākšanu barībā vai ūdenī, mājputni nedrīkst dzert no dīķiem un peļķēm. Radikālāks piesardzības veids, kuru rosina ZM, ir aizliegt mājputnus turēt ārā, lai tie nenonāktu tiešā kontaktā ar sasirgušiem savvaļas putniem. Putnu audzētājiem šāds noteikums būs jāievēro trīs mēnešus – no 1. marta līdz 31. maijam. Pasākums ir svarīgs, jo, ja infekcija skar kaut vienu nelielu saimniecību, dažādi ierobežojumi tiks attiecināti arī uz visām citām saimniecībām trīs un desmit kilometru rādiusā. "Tas nozīmē, ka uzņēmējdarbība vairs nebūs tāda, kāda bijusi līdz tam. Ir ierobežojumi gan dzīvnieku pārvietošanai, gan arī olu produktu pārvietošanai," skaidro Briņķe. Līdz ar to gan lielām, gan mazām saimniecībām jārēķinās ar Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārbaudēm.
Trīs mēnešu periodā aizliegta arī mājputnu izbraukuma tirdzniecība. Dzīvnieku īpašniekiem jānodrošina, ka mājputnu kopšanas personāls ir informēts par biodrošības prasībām, bet nepiederošo personu uzturēšanās tur, kur tiek turēti mājputni, ir aizliegta, informēja ZM. Pasākumi nepieciešami, jo putnu gripa ir bīstama infekcijas slimība, gluži kā cūku mēris. Zinātniskajā literatūrā gan pagaidām nav norādes, ka tā būtu bīstama arī cilvēkiem.
Valsts lielākās putnu fermas biodrošības pasākumus ievēro jau šobrīd. Piemēram, Balticovo audzētavās ir apmēram 2,8 miljoni putnu, kurus ārā nelaiž nekad, laikrakstam pastāstīja uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Valdis Grimze. Tomēr iespēja inficēties pastāv arī ne tikai tiešā kontaktā ar savvaļas putniem. Tāpēc ar dezinfekcijas līdzekli apsmidzina visus auto, kas iebrauc audzētavu teritorijā, bet darbiniekiem jānomazgājas un jāpārģērbjas, ar speciālu dezinfekcijas paklāju palīdzību jādezinficē apavi. Neskatoties uz to, Grimze saka, ka papildu drošības pasākumu īstenošanai "bez miljona jau neiztikt". Piemēram, teritorijai apkārt būvēs žogu, lai ierobežotu dažādu dzīvnieku iespējas tajā ieklīst. Izdevumi ir tā vērti, jo, ja sasirgst viens putns, jāizkauj visi. "Mums putni ir apdrošināti, bet tas ir mazs mierinājums, jo tiek pārtraukts bizness un izjaukts tirgus. Jāiziet no tirgus ārā, un kāds jau to vietu ieņems. Tad jātiek atpakaļ pēc kāda pusgada vai gada, kas ir sarežģīts process," uzņēmējs skaidro.
Vislielākie riski gan saistās ar mazākām putnu audzētavām, kas radušas putnus turēt ārā.
Visu rakstu lasiet ceturtdienas, 9.februāra laikrakstā Diena!
Kaijs