Baširs pirms trīs gadiem ieradies Latvijā no Irānas. Viņa dzimtenē cīņa par brīvību bija cīņa arī par savu dzīvību un viņam bija jāpamet dzimtene. Bēgļu gaitas viņu atveda uz Latviju un šeit arī viņš palicis. Ģimene joprojām ir Irānā, kur viņš agrāk strādājis ostā.
"Es esmu bēglis. Kad man jautā, ko es šeit daru, tad saku, ka studēju. Jo šeit ļaudis domā, ka bēgļi ir bīstami, ka viņi ir atnākuši ar spridzekļiem un ir slikti cilvēki. Latvijā iedzīvotāji par bēgļiem pilnīgi neko nezina. Es neesmu šeit naudas dēļ. Esmu no bagātas valsts. Valdībai būtu jāskaidro, ka bēgļi šeit nav naudas dēļ, bet gan, lai viņu dzīvība būtu drošībā."
Baširs norāda, ka Latvijā trūkst vienas institūcijas, kas rūpētos par bēgļiem, ja sakontēji, kamēr vēl bēgļa statuss nav piešķirts, pienākas dzīves vieta un neliela dienas nauda, tad vēlāk vēl gadu valsts maksā mēnesī 180 latus, bet bēglim pašam jādomā, kā iemācīties valodu, atrast mājokli un darbu. Par mācībām jāmaksā, bet tam naudas nav. Organizācijas Patvērums- drošā māja valdes loceklis Alvis Šķenders skaidro, arī sabiedrība šos cilvēkus neatbalsta.
Kā norāda pilsonības un migrācijas dienests, astoņu gadu laikā no 40 bēgļiem. naturalizējušies tikai pieci. Šogad jau valstī 100 cilvēku meklējuši patvērumu, bet pagājušogad - 3 reizes vairāk. Lielākoties tie ir cilvēki no Gruzijas un Krievijas. ANO augstā komisāra bēgļu lietās vecākā reģionālā tieslietu vadītāja Karolīna Linholma Bilinga savulaik strādājusi Latvijā un uzskata, ka situācijā uzlabojas.
"Visu sadarbības partneru vidū ir atzīts, ka svarīgi izveidot iestādes, kas pasargā tos, kas bēg no izrēķināšanās vai kara. Un tas morāls pienākums demokrātiskā valstī. Un esmu iepriecināta, ka šo apņemšanos sadzirdēju ari no augsta līmeņa amatpersonām Latvijā. Latvijā līdz šim bijuši maz patvēruma meklētāju un bēgļu. Tomēr par spīti tam, valdība ir gatava turpināt sniegt patvērumu un atbalstu tiem, kas Latvijā to meklē."
2011 gadā pasaulē ir bijis rekordliels bēgļu skaits ap 800 tūkstošiem cilvēku spiesti šķērsot valstu robežas. Bēgļi, kuri nokļūst Latvijā, reti plānojuši šeit lūgt patvērumu, biežāk mērķis ir Zviedrija, Nīderlande un citas Eiropas valstis. Tomēr likumdošanas paredz, ka patvēruma meklētājs nevar izvēlēties valsti, kur lūgt aizsardzību.