Ministru kabinets otrdien slēgtā sēdē atbalstīja Zemessardzes apakšvienību izveidi kritiskās infrastruktūras objektos, lai nodrošinātu to drošību un aizsardzību, kā arī būtisku valsts funkciju īstenošanu krīzes situācijās, aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrija (AM).
Tas ir viens no visaptverošās valsts aizsardzības īstenošanas pasākumiem, lai palielinātu valsts noturību pret dažādām krīzes situācijām, norāda aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).
Zemessardzes apakšvienību izveide nebūs obligāta prasību kritiskās infrastruktūras objektiem, bet gan tiek paredzēta kā iespēja, ko var īstenot saskaņā ar objekta īpašnieka vai tiesiskā valdītāja lēmumu un kas balstās zemessargu brīvprātīgā vēlmē iesaistīties šādu apakšvienību izveidē.
Kritiskā infrastruktūra ir Latvijā izvietoti objekti, sistēmas vai to daļas, kuras ir būtiskas svarīgu sabiedrības funkciju īstenošanas, kā arī iedzīvotāju veselības aizsardzības, drošības, ekonomiskās vai sociālās labklājības nodrošināšanai, piemēram, ceļi, slimnīcas, lidostas, ostas.
Kritiskās infrastruktūras objektu iznīcināšana vai darbības traucējumi būtiski ietekmētu valsts funkciju īstenošanu.
Grozījumi "Kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras, apzināšanas, drošības pasākumu un darbības nepārtrauktības plānošanas un īstenošanas kārtībā" paredz, ka kritiskās infrastruktūras īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, noslēdzot sadarbības līgumu ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, varēs vienoties par Zemessardzes apakšvienības izveidi.
Kritiskās infrastruktūras Zemessardzes apakšvienības paredzēts veidot no šajos objektos strādājošiem zemessargiem, kā arī darbiniekiem, kas vēlas pievienoties Zemessardzei un iesaistīties objekta apakšvienībā.
Šo Zemessardzes apakšvienību primārais uzdevums būs nodrošināt kritiskās infrastruktūras drošības un aizsardzības pasākumus valsts apdraudējuma gadījumā, taču nepieciešamības gadījumā tās varēs tikt iesaistītas citu Valsts aizsardzības operacionālajā plānā noteikto uzdevumu izpildē.
Kritiskās infrastruktūras Zemessardzes apakšvienības tiks integrētas Zemessardzes brigādēs, kuru atbildības teritorijā tās atradīsies. Tām būs pieejamas nepieciešamās speciālistu apmācības, kā arī materiāltehniskie līdzekļi.
Tāpat Zemessardzes apakšvienību izveide stiprinās jau esošos kritiskās infrastruktūras objektu darbības nepārtrauktības pasākumus, tajā skaitā attiecībā uz pastiprinātu fiziskās apsardzes nodrošināšanu krīzes situācijās, taču tās neaizstās ikdienas apsardzes pienākumus, skaidro AM.
Zemessardzes apakšvienību izveide nodrošināšot kritiskās infrastruktūras objekta personāla spēju nepieciešamības gadījumā reaģēt uz drošības riskiem pašu spēkiem, parūpējoties par savu drošību un kritiskās infrastruktūras objekta darbības nepārtrauktību.
Miera laikā Zemessardzes apakšvienības piedalīsies individuālajās un kolektīvajās militārajās mācībās un izstrādās savu kritiskās infrastruktūras objektu aizsardzības plānus, taču krīzes gadījumā to darbība tiks aktivizēta valsts aizsardzības uzdevumu veikšanai.
Vienlaikus dalība Zemessardzes apakšvienībā kritiskās infrastruktūras objektā strādājošajiem ļaus līdztekus savai civilajai profesijai apgūt militārās iemaņas un prasmes, kas veicinās personīgo izaugsmi, dos iespēju iepazīt savu kolēģu stiprās puses, stiprinās stresa noturību un spēju labāk atbalstīt vienam otru krīzes gadījumā, uzsver AM.