Latvija šogad SVF atmaksājusi 112 miljonus latu

ko kungsti. četrus gadus jau valda Vienotības lāčuks. Kur nauda? Ko lāčuks dara? Viņa [adomniece pat Ventspils ostā sēž? Vai tikai savam labuma? Un Rīgas ostā vienotības cipiņš ir pat vietnieks? Nu tas, ka Vienotības darboņiem jākruķī savas kabatu piebāšanas problēms?

Un tautas nabadzība pieaugusi četros gados par 200 %. Kāds sasniegums. Un tad sapratīsi, ka pasaciņa "Kā lācītis, vilciņš un lapsiņa valsti no bedres izvilka" ir no pirksta izzīsta.

Teksti par Latvijas "ekonomikas atveseļošanos" diemžēl ir tikai blēņu stāsti maziem bērniem, kas tiek izplatīti jenotu propogandas programmas ietvaros. Paņem papīra lapu, un uz tās uzzīmē Latvijas valsts ārējā parāda grafiku (ārējā parāda pieaugumu!) pēdējos četros gados! Paņem otru lapu, un uz tās uzzīmē Latvijas iedzīvotāju skaita samazinājumu pēdējos četros gados! Dati ir pieejami internetā. Un tad sapratīsi, ka pasaciņa "Kā lācītis, vilciņš un lapsiņa valsti no bedres izvilka" ir no pirksta izzīsta.

Atprasīt vai neatprasīt tā jau tagad ir SEB un Swedbank problēma.... Tātad to dundurovska famīlijas paēdiņu (1,2 miljoni) Vilka kungs menedžē?

Zaķis liedzas, ka vilinājis Biti uz "Vienotību", lai otrreiz sašķeltu Reformu partiju A. Margēviča 07.09.2012. Vērīgu acu pamanītais fakts, ka Vienotības Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis aizvadītajā ceturtdienā kādā Vecrīgas restorānā pusdieno kopā ar kolēģi no Reformu partijas (RP), deputāti Ingu Biti, uzjundīja spekulācijas par RP iespējamu atkārtotu šķelšanos. Lielā mērā pie nervozās atmosfēras vainojams Zaķis, kurš pats bija atstāstījis sarunas saturu Saeimas kuluāros, atsevišķiem RP pārstāvjiem radot aizdomas, ka tas ir Vienotības mēģinājums vājināt valdības partneri.

Vilis>>vienotības... Atprasīt vai neatprasīt tā jau tagad ir SEB un Swedbank problēma,bet nākotnē tāda tipa mahinācijas būs izslēgtas 2012.09.09 11:42 ________________________________ Atprasīt vai neatprasīt tā jau tagad ir SEB un Swedbank problēma.... Tātad to dundurovska famīlijas paēdiņu (1,2 miljoni) Vilka kungs menedžē?

Kā liecina E. Sprūdža valsts amatpersonas deklarācija, viņš pērn vēlā rudenī, jau būdams valsts amatpersonas statusā (t. i., pēc Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanas 17. oktobrī), ņēmis 108 408 latu lielu kredītu. Cita starpā, kā jau plaši ziņojuši masu mediji, E. Sprūdžam arī pirms tam bija milzīgas kopējās parādsaistības, bet tobrīd tās tika palielinātas līdz 409 000 latu. Tāpat no amatpersonas deklarācijas redzams, ka E. Sprūdžs no sev piederošajām uzņēmējsabiedrībām algu nav saņēmis, lai gan vēl aptuveni mēnesi bijis valdes loceklis sešos uzņēmumos. Neatkarīgajai E. Sprūdžs to apstiprināja arī rakstiski: «Nē, par darbu sev piederošajās uzņēmējsabiedrībās atalgojumu nesaņēmu. Daļā uzņēmumu valdes locekļa funkcijas tika veiktas saskaņā ar pilnvarojuma līgumu bez atlīdzības, piemēram, (bet ne tikai) gadījumos, ja uzņēmumā ir vairāki valdes locekļi. Dažos no uzņēmumiem spēkā bija darba līgumi pēc stundu apmaksas principa. No 17. 10. praktiski viss laiks tika veltīts amatpersonas darbam, nevis darbam uzņēmumu valdēs.» Savukārt par jau valsts amatpersonas statusā ņemto 108 408 latu kredītu E. Sprūdžs atzina, ka to viņam izsniegusi viņa bagātākā uzņēmējsabiedrība SIA Sensum Solutions, kas priekšvēlēšanu laikā bija pazīstama ar nosaukumu Hansa World Latvia. Jāatgādina, ka Hansa World Latvia sakarā E. Sprūdžam pārmeta interešu konflikta iespējamību, tāpēc topošais ministrs šo SIA solīja visdrīzākajā laikā pārdot. «Aizņēmums ir no man piederošā uzņēmuma SIA Sensum Solutions,» skaidro E. Sprūdžs. Jau Hansa World Latvia 2010. gada pārskats liecina, ka šis uzņēmums arī iepriekš izsniedzis aizdevumu dalībniekam, kas tobrīd bija viens pats E. Sprūdžs, – 188 514 latu. Tātad nodokļu optimizācija tagadējam ministram nav nekas jauns.

Jo 1,2 miljonus neviens vars neatpras no dundurovska famīlijas.. Viss ir tikumīgi un likumīgi... nozagts! Atceries - 1,2 miljoni Latu nevis 1,2 santīmi. šie vairs nebarojas, bet pampst no BADA!

Valdība ir neiedomājami sīkstulīga, kad jāatvēl kāda nauda sociālām lietām, bet tajā pašā laikā valdošās partijas bez kādas aiztures pirms Jāņiem nobalsoja par 25 miljonu latu piešķiršanu Latvijas Hipotēku un zemes bankas (LHZB) pamatkapitāla palielināšanai. Tiklīdz šī nauda bija iemaksāta, SEB banka un Swedbank glīti nokopa LHZB kapitāldaļas. LHZB kapitāldaļu pārdošanas shēmu bija izstrādājis ar SEB banku saistīts konsultants – tātad pircējs bija mācījis pārdevēju, kā pareizi pārdot preci. Neglīta, klaji cūcīga afēra. Tādas pat Latvijas ceļš un Tautas partija neatļāvās.

Kā jau bija gaidāms, Vienotības Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis nebūt nav vienīgā augstā valsts amatpersona, kura nodarbojas ar nodokļu «optimizāciju» un piekopj nodokļu «legālās apiešanas» shēmas. Kāds cits «reformu un tiesiskuma» koalīcijas politiķis – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs – ir veicis krietni apjomīgāku nodokļu «optimizāciju» nekā tikko publiski nokauninātais Dz. Zaķis, liecina E. Sprūdža valsts amatpersonas deklarācija, kā arī viņa atbildes uz Neatkarīgās jautājumiem. Proti, E. Sprūdžam piederošās kapitālsabiedrības nav viņam maksājušas algu par darbu valdes locekļa vai valdes priekšsēdētāja amatos, bet gan viens no šiem uzņēmumiem ir izsniedzis viņam vērienīgu aizdevumu. Darba algas aizstāšana ar aizdevumiem valdes locekļiem, kuri vienlaikus ir arī šo uzņēmumu īpašnieki, ļauj «optimizēt» uzņēmējiem tik netīkamās sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (35,09%) un iedzīvotāju ienākuma nodokli (25%). Kā Neatkarīgajai apstiprināja vairāki nodokļu konsultanti, darba algas aizstāšana ar uzņēmējsabiedrību izsniegtiem kredītiem ir uzņēmēju iecienīta nodokļu «optimizācijas» shēma. Tomēr, pārfrāzējot Dz. Zaķa kauninātājus, ja uzņēmēji tā rīkoties var, tad attiecībā uz politiķi un augstu valsts amatpersonu šāda rīcība vērtējama «kā ziloņa pastaiga pa trauku veikalu» u. tml. Kā liecina E. Sprūdža valsts amatpersonas deklarācija, viņš pērn vēlā rudenī, jau būdams valsts amatpersonas statusā (t. i., pēc Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanas 17. oktobrī), ņēmis 108 408 latu lielu kredītu. Cita starpā, kā jau plaši ziņojuši masu mediji, E. Sprūdžam arī pirms tam bija milzīgas kopējās parādsaistības, bet tobrīd tās tika palielinātas līdz 409 000 latu. Tāpat no amatpersonas deklarācijas redzams, ka E. Sprūdžs no sev piederošajām uzņēmējsabiedrībām algu nav saņēmis, lai gan vēl aptuveni mēnesi bijis valdes loceklis sešos uzņēmumos. Neatkarīgajai E. Sprūdžs to apstiprināja arī rakstiski: «Nē, par darbu sev piederošajās uzņēmējsabiedrībās atalgojumu nesaņēmu. Daļā uzņēmumu valdes locekļa funkcijas tika veiktas saskaņā ar pilnvarojuma līgumu bez atlīdzības, piemēram, (bet ne tikai) gadījumos, ja uzņēmumā ir vairāki valdes locekļi. Dažos no uzņēmumiem spēkā bija darba līgumi pēc stundu apmaksas principa. No 17. 10. praktiski viss laiks tika veltīts amatpersonas darbam, nevis darbam uzņēmumu valdēs.» Savukārt par jau valsts amatpersonas statusā ņemto 108 408 latu kredītu E. Sprūdžs atzina, ka to viņam izsniegusi viņa bagātākā uzņēmējsabiedrība SIA Sensum Solutions, kas priekšvēlēšanu laikā bija pazīstama ar nosaukumu Hansa World Latvia. Jāatgādina, ka Hansa World Latvia sakarā E. Sprūdžam pārmeta interešu konflikta iespējamību, tāpēc topošais ministrs šo SIA solīja visdrīzākajā laikā pārdot. «Aizņēmums ir no man piederošā uzņēmuma SIA Sensum Solutions,» skaidro E. Sprūdžs. Jau Hansa World Latvia 2010. gada pārskats liecina, ka šis uzņēmums arī iepriekš izsniedzis aizdevumu dalībniekam, kas tobrīd bija viens pats E. Sprūdžs, – 188 514 latu. Tātad nodokļu optimizācija tagadējam ministram nav nekas jauns.

"Vienotības" līdere Solvita Āboltiņa aicina nedramatizēt "Vienotības" reitinga samazināšanos un aģentūrai BNS viņa norādīja, ka esot jāskatās uz partijas darbiem. ""Vienotības" reitingi ir tieši tikpat normāli, cik tie bija brīdī, kad tie gan pieauga, gan kad nokrita. Tie visu laiku ir šajā pieļaujamā līmenī kā, acīmredzot, svārstās aptaujājamo skaits. Attiecībā uz jebkuriem reitingiem, mana atbilde ir viena, lai reitingi ceļas vai nē, cilvēki vērtē darbus. Nav jāskatās uz reitingiem, ir jāskatās uz darbu," komentēja Āboltiņa. Viņa kategoriski noraida viedokli, ka reitinga kritums saistīts ar "Vienotības" Saeimas frakcijas vadītāja Dzintara Zaķa centieniem izvairīties no nodokļu samaksas, iegādājoties automašīnu, jo, viņasprāt, šis jautājums esot izrunāts.

Vilka padomnieks Dambītis metas biznesā; pirmie redzamie darba augļi – jauns „BMW” PIETIEK 07.09.2012. Pretrunīgi vērtētā finanšu ministra padomnieka Jāņa Dambīša vienīgais oficiālais ienākumu avots ir darba alga Finanšu ministrijā, kur viņš mēnesī saņem aptuveni 740 latu pēc nodokļu nomaksas, taču nepieciešamība uzturēt ģimeni, kurā ir divi bērni, viņam nav liegusi sākt pārvietoties pilnīgi jaunā BMW 520 automašīnā, kuras cena sākas no 45 tūkstošiem eiro. Šādus pirmos augļus ministra Andra Vilka padomdevējam devusi mešanās privātbiznesā, kļūstot par kādas Latvijas apdrošināšanas kompānijas drošības dienesta vadītāja biznesa partneri.

Tik nav īstas skaidrības, kādam nolūkam aizlienētā nauda izlietota.

Valdošajai valdības partijai Latvijas iedzīvotāju problēmas nav prioritāte, Latvija tai ir tikai kādā sestajā vietā aiz piecām atkarībām, kurās slīgst Valda Dombrovska valdība. Valda Dombrovska valdībai svarīgāk ir iztapt Starptautiskā valūtas fonda padomdevējiem, Briseles birokrātiem, skandināvu baņķieriem, Džordža Sorosa fondam un ASV vēstniecībai. Latvijas cilvēki ir tikai kaut kur pēc tam. Valdība ir neiedomājami sīkstulīga, kad jāatvēl kāda nauda sociālām lietām, bet tajā pašā laikā valdošās partijas bez kādas aiztures pirms Jāņiem nobalsoja par 25 miljonu latu piešķiršanu Latvijas Hipotēku un zemes bankas (LHZB) pamatkapitāla palielināšanai. Tiklīdz šī nauda bija iemaksāta, SEB banka un Swedbank glīti nokopa LHZB kapitāldaļas. LHZB kapitāldaļu pārdošanas shēmu bija izstrādājis ar SEB banku saistīts konsultants – tātad pircējs bija mācījis pārdevēju, kā pareizi pārdot preci. Neglīta, klaji cūcīga afēra. Tādas pat Latvijas ceļš un Tautas partija neatļāvās. Nav brīnums, ka Latvijas dzelzceļa kausa hokeja spēlē Vienotības līdere Solvita Āboltiņa tika izsvilpta. Savulaik līdzīgs liktenis piemeklēja Aigaru Kalvīti. Tagad Āboltiņu. Bet pelnīti.

Baiba Lulle Neatkarīgās Rīta Avīzes žurnāliste Raksti Augstskolu slēgšana – kārtējā ministra vīzija vai plāns? Jau 2009. gadā toreizējam ekonomikas ministram Artim Kamparam premjers Valdis Dombrovskis uzdeva izveidot darba grupu, kas cita starpā izstrādātu reformu plānu augstākajā izglītībā (AI) tās kvalitātes celšanai. Par to, ka tās vajadzīgas kā ēst, publiski iestājās arī vairāku augstskolu rektori, lai arī toreizējā izglītības ministre Tatjana Koķe klāstīja, ka viss jau notiek: procesā ir studiju programmu dublēšanās novēršana, administratīvo izdevumu mazināšana. Šodien izrādās – nekas nenotiek, joprojām viss ir miglā tīts, joprojām – tikai vīzijas par to, kā varbūt varētu būt, bet varbūt arī nevarētu būt, bet kā varbūt būtu jābūt. Bez skaidra, konkrēta plāna ar izvērtējumu pamatā, bez konsensa ar iesaistītajām pusēm. Piesakoties politikā un kļūstot par izglītības ministru, Roberts Ķīlis nāca klajā ar vīzijām par reformām AI. Karstākās diskusijas izsauca iecere par valsts budžeta finansēto studiju aizstāšanu ar specifiski kreditētu AI – kredīts jāatdod tikai, saņemot noteiktu atalgojumu, tas būtu ar simboliskiem procentiem, bet, atsevišķās profesijās strādājot, tas tiktu dzēsts. Tā rastos papildu ārpusbudžeta nauda, ko ieguldīt AI, un augstskolām, kas gribētu uz to pretendēt, būtu jāatbilst noteiktiem kvalitātes kritērijiem. Neizbēgama būšot augstskolu sadarbības vai alianšu veidošana, kas noteikti nenozīmētu augstskolu slēgšanu. Satīklot varētu kādas 10 no 17 augstskolām, kas turklāt paliktu kā atsevišķas juridiskas vienības. Studiju virzienu izvērtēšana būtu objektīvs pamats konsolidācijai... To ministrs stāstīja pērn oktobrī, intervijā Neatkarīgajai piebilstot: «Ja gada laikā nedabūsim skaidrību par to, kāds tas modelis būs, tā būs neveiksme, par ko uzņemšos atbildību.» Alternatīva varot būt vienīgi būtiska AI budžeta palielināšana. Un tiešām kauns, ka pat ES nabadzīgākās valstis Rumānija un Bulgārija AI procentuāli no IKP tērē vairāk nekā mēs ar saviem mazāk nekā 0,5%, kamēr vidēji Eiropā – 1,5–2%. Lieki teikt, ka papildu būtiskus līdzekļus nav izdevies dabūt nedz izglītībai kopumā, nedz augstākajai izglītībai, bet «skaidrības» vietā arī pēc visa slēptā studiju programmu izvērtējuma ministrs laikrakstā Čas izklāstījis kārtējo vīziju: kvalitatīva izglītība jāpiedāvā bez maksas, par mācībām izmantotā summa vai nu tiktu dzēsta, vai absolventam būtu jāsamaksā atkarībā no tā, vai viņš izvēlētos palikt strādāt Latvijā vai arī dotos uz ārvalstīm. Divas trešdaļas augstskolu būtu jāslēdz vai jāapvieno, jo augstskolu ir par daudz, programmu izvērtēšana noslēgusies ar visai «maigiem» rezultātiem un patiesībā slēdzamo programmu būtu vairāk. Ne vairs 10 no 17, kas ir mazāk nekā puse, bet divas trešdaļas, ne vairs kategoriski pret slēgšanu, ne vairs programmu izvērtēšana ir pamats. Izvērtēšanu par Eiropas fondu līdzekļiem veica ap 200 dažādu jomu, organizāciju ekspertu no Latvijas un ārvalstīm. No 854 programmām apmēram 10% atzītas par nekvalitatīvām vai problemātiskām, turklāt augstskolas zvērēja, ka virkni trūkumu novērsušas. Ko nu? Kā konsolidēt? Vai ministrija gaidīja citus – sliktākus rezultātus, cerot, ka šī izvērtēšana atrisinās studiju programmu, augstskolu konsolidācijas jautājumus trūkstošā plāna vietā? Turklāt jautājums, vai ar kādu augstskolu slēgšanu tiks uzlabota AI kvalitāte?

Sarunā ar aģentūru LETA Poikāns teica, ka no paša sākuma izmeklētājiem un sabiedrībai skaidrojis, ka nekāda "uzlaušana" nav notikusi. "Pagāja tikai divarpus gadi, lai konstatētu šo faktu," viņš sacīja. IT pētnieks pieļāva, ka prokuratūras paziņojums, ka nav saskatāmas KL 241.panta 3.daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes, varētu būt sākums visu pret viņu vērsto kriminālprocesu "sabrukšanai". Poikāns lika saprast, ka, viņaprāt, prokuratūra un likumsargi "sastrādājuši visādas nejēdzības VID sistēmas informācijas noplūdes vainīgo meklēšanā", taču viņš uzskata, ka "paši ievārīja, paši lai strebj". Poikāns joprojām tiek turēts aizdomās par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem un par neizpaužamu ziņu, kas nav valsts noslēpums, izpaušanu, komercnoslēpumu saturošu ziņu neatļautu iegūšanu un izpaušanu un finanšu instrumentu tirgus iekšējās informācijas neatļautu izpaušanu.

Bet vēl pelnītāks ir nožēlojamais Reformu partijas reitings. Citādi jau arī nevarēja būt. Uz urrā saceptais saraksts, uz politiskā avantūrista Valda Zatlera rēķina Saeimā iekļuvušo pelēcību bariņš nemaz citādi nevarēja beigt. Kamēr Vienotībai vēl ir kāda nebūt ideoloģija un dažas personības, Reformu partijas galvenā seja pašlaik ir Edmunds Sprūdžs. Šis jauneklis sacījis, ka nav padotais nevienai asociācijai un viņam nav jāapkalpo pašvaldību vadītāji. Tas tā kā būtu dikti skaisti – jaunais skolotājs gāž apkārt naudas mijēju galdus pie tempļa. Taču nav jau arī šie pašvaldību vadītāji nekādi nejaušie garāmgājēji – viņus ir ievēlējuši cilvēki. Atšķirībā no Sprūdža, kurš varas augstumos iekļuva nejauši un uz Zatlera rēķina, pašvaldību vadītāji ir savos areālos pazīstami un autoritāti ieguvuši dzīvē, darbā un runās. Sprūdžs zina tikai lekties. Bet nu tad arī atbilstīgs reitings.