Latvijā uzsākta kampaņa pret bērnu pēršanu

maijā, Latvijā uzsākta kampaņa pret bērnu pēršanu Necel roku!, kura turpināsies līdz pat septembrim, portālu Diena.lv informēja kampaņas organizatori.Uz jautājumu "Vai Tu per savu bērnu?" 46% aptaujāto vecāku Latvijā atbild: "Nē, tikai dažreiz uzšauju pa dibenu". Speciālisti kampaņas Necel roku! atklāšanas preses konferencē uzsvēra – arī sišana pa dibenu ir bērna disciplinēšanas vardarbīga metode. "Ja jau šad un tad vecāki drīkst bērnam uzšaut pa dibenu vai paraut aiz auss, tas nozīmē, ka šad un tad vīrs drīkst iepļaukāt sievu?" retoriski vaicāja kampaņas organizatore un Mammamuntetiem vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa. Portāla veiktā aptauja liecina - liela daļa Latvijas vecāku uzskata, ka uzšaušana pa dupsi nav vardarbīga bērna disciplinēšanas metode. Kampaņas organizatori ir pilnīgi pretējās domās. Viņi gan uzsver - Necel roku! mērķis nav veicināt bērnu visatļautību, bet gan informēt vecākus par atvašu disciplinēšanas metodēm bez vardarbības.Aptaujas jautājums bija "Vai Tu per savu bērnu?". Tas, ka 46% vecāku izvēlējušies atbildes variantu "Nē, tikai dažreiz uzšauju pa dibenu", bija noteicošais, kas rosināja uzsākt kampaņu. "Daudzi vecāki uzšaušanu pa dibenu nesauc par pēršanu, jo nespēj sev atzīties, ka patiesībā pret savu bērnu izturas vardarbīgi. To var saukt dažādi, bet kopumā tā tik un tā ir sevis mānīšana," uzsvēra Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) priekšniece Laila Rieksta-Riekstiņa.Tāpat 12% atzinuši, ka savas atvases agrāk pēruši, bet tagad to nožēlo, taču 12% aizvien uzskata, ka bērna pēršana ir normāla audzināšanas metode. Tikai trešā daļa jeb 29% norādīja, ka bērna pēršana ir vardarbība.Analizējot šos datus, var teikt, ka kopumā 59% aptaujāto Latvijas vecāku atzinuši, ka viņu bērns tiek audzināts ar vardarbīgām metodēm, norāda kampaņas organizatori. Pēc veiktās aptaujas datu publicēšanas vecāku vidū internetā izvērsusies nopietna diskusija, vai uzšaušana pa dibenu ir pielīdzināma pēršanai un vai pēršana ir vardarbīga audzināšanas metode. Tāpat daudzi vecāki pauž pateicību saviem vecākiem, jo uzskata, ka tieši saņemto pērienu dēļ izauguši par krietniem cilvēkiem. Tātad valdošais ir uzskats, ka bez pēriena par labu cilvēku izaugt nav iespējams. "Vecāki bērnu pēršanai piešķir maģisku nozīmi. Un tomēr – jebkura personisko robežu pārkāpšana nav pieļaujama. To, kas nav pieņemams pieaugušo attiecībās, nedrīkstam akceptēt arī attiecībās ar bērniem. Pieaugušajiem būtu jāsaprot, ka audzināšanas mērķis ir nevis panākt, lai bērns kaut ko nedara aiz bailēm no pēriena, bet gan tāpēc, ka ir sapratis, kas ir nevēlama rīcība un uzvedība. Tie vecāki, kas ļoti asi iestājas par pēršanu kā pieņemamu audzināšanas metodi, visticamāk, jūtas vainīgi, taču nespēj to sev atzīt," uzsver VBTAI priekšniece Laila Rieksta-Riekstiņa.Klīniskā psiholoģe Līga Liepiņa skaidro, ka bērni savus vecākus per, jo, visticamāk, paši bērnībā tikuši pērti. Turklāt sabiedrība kopumā pēršanu akceptē. "Bērna sapurināšana vai iepļaukāšana vecākiem palīdz atgūties no bezspēcības izjūtas - viņiem rodas iespaids, ka, šādi rīkojoties, tiek atgūta cieņa un vara pār bērnu. Tāpat sabiedrībā ir iesakņojies viedoklis, ka ar pēršanu bērnā var ieaudzināt morāles vērtības. Tomēr tas ir kļūdains uzskats. Fiziska ietekmēšana no vecāku puses, kuri citkārt samīļo, bērna psihē atstāj nopietnas sekas uz turpmāko dzīvi," uzsvēra Liepiņa.Kampaņa norisināsies līdz pat Tēva dienai, kas tiek atzīmēta septembrī.