Vidējais valstu parāds ES ir 80% no IKP, bet Latvijā - tikai 45%. Vācijā (83%), Francijā (82%), Lielbritānijā (80%) - nekur nav tik mazs valsts parāds kā Latvijā.
Latvija ir priekšzīmīgi pildījusi EK un SVF aizdevuma programmu. Latvijā ir mazs budžeta deficīts. Pat ja mēs vairs nekādu konsolidāciju vispār neveicam, budžeta deficīts nebūtu tāds, kas varētu apdraudēt valsts finansiālo stabilitāti. Latvijas politikā faktiski nav kreiso populistu. Mums drīzāk ir labējie populisti, kuri runā par vēl drakoniskāku budžeta politiku, par vēl mazāku valsts atbildību.
Latvijas ekonomikas izaugsme izrāda mazu, tomēr kāpumu. Valdība to iztēlo kā lielu kāpumu, bet tas joprojām ir tik neliels, ka Latvijai vajadzētu vēl ilgus gadus, lai sasniegtu bedres malu - to līmeni, kas bija 2008. gadā. Lai sasniegtu attīstītās valstis, lai apturētu iedzīvotāju aizbraukšanu no valsts, Latvijai būtu vajadzīga tāda ekonomiskā politika, kura paredzētu 7% IKP pieaugumu divdesmit gadu no vietas. Politika, kāda pacēla Vāciju pēc kara.
Ar 2-4% IKP pieaugumu Latvijai ir nolemts otrās šķiras valsts liktenis uz ilgiem gadiem. Tomēr pat šis mazais, galvenokārt uz eksportu balstītais pieaugums var aprauties, ja pasaule ieslīgs jaunā recesijā, jo valsts iekšējais patēriņš zemā dzīves līmeņa dēļ ir ļoti zems.
«Tas, kas notiek Grieķijā, ir tikai pieaugošā eirozonas, Lielbritānijas, Japānas un ASV parādu aisberga virsotne. Šis arī būs galvenais nākamās pasaules finanšu krīzes aspekts,» sarunā ar CNN brīdināja Nuriels Rubini, viens no retajiem ekonomistiem, kurš tiešām paredzēja 2008. gada krīzi.
Tādi ekonomisti kā N. Rubini, J. Stiglics iesaka stimulēt patēriņu, lai pārvarētu krīzi un tad ķertos pie taupības pasākumiem. Latvijas valdība rīkojās un rīkojas tieši pretēji, demonstrējot šķietamus panākumus uz eksporta un emigrācijas pieauguma rēķina. Kad apstāsies eksports, paliks tikai emigrācija.