Salīdzinājumā ar 2000.gadu uz vienu Latvijas pamatskolas skolotāju skolēnu skaits samazinājies par vidēji 6,6 skolēniem, kas ir trešais lielākais skolēnu skaita kritums ES.
Vismazākais skolēnu skaits uz vienu skolotāju reģistrēts Maltā, kur vienam pamatskolas skolotājam jāapmāca vidēji 9,4 skolēni. Laika posmā no 2000. līdz 2009.gadam Malta arī piedzīvojusi lielāko skolēnu skaita kritumu uz vienu skolotāju - par vidēji 9,7 skolēniem.
Otrs mazākais skolēnu skaits uz vienu skolotāju reģistrēts Lietuvā, kur uz vienu pamatskolas skolotāju ir vidēji 9,7 skolēni, salīdzinot ar 16,7 skolēniem 2000.gadā.
Igaunijā uz vienu pamatskolas skolotāju 2009.gadā reģistrēti vidēji 16,3 skolēni, salīdzinot ar 14,9 skolēniem pirms deviņiem gadiem.
Slovēnija, Igaunija, Francija un Bulgārija ir četras vienīgās ES valstis, kurās laika posmā no 2000. no 2009.gadam uz vienu pamatskolas skolotāju skolēnu skaits pieaudzis.
Vislielākais skolēnu skaits uz vienu pamatskolas skolotāju 2009.gadā reģistrēts Lielbritānijā, kur vienam pamatskolas skolotājam jāapmāca vidēji 19,9 skolēni.
ES uz vienu pamatskolas skolotāju 2009.gadā vidēji bija 14,5 skolēni, salīdzinot ar 14,8 skolēniem 2000.gadā.
Latvijas pamatskolās 2009.gadā 93% no skolotājiem ir sievietes, kas ir astotais augstākais rādītājs ES.
Vislielākais sieviešu īpatsvars starp pamatskolas pedagogiem ir Čehijā - 97,6%, bet vismazākais Dānijā - 68,6%.
Lietuvas pamatskolās no skolotājiem 96,7% ir sievietes, kas ir trešais augstākais rādītājs ES, bet Igaunijā sieviešu īpatsvars starp pedagogiem ir 93,5%, kas ir septītais augstākais rādītājs.
ES vidēji 86% no pamatskolu skolotājiem ir sievietes.
Savukārt par 50 gadiem vecāki pedagogi pamatskolas skolotāju vidū Latvijā ir 31,1%, kas ir tuvu ES vidējam līmenim.
Vislielākais par 50 gadiem vecāku pedagogu īpatsvars pamatskolas skolotāju vidū 2009.gadā bija Vācijā - 49,3%, bet vismazākais Kiprā - 3,1%.
Igaunijas pamatskolās 32,4% skolotāju ir par 50 gadiem vecāki, bet Lietuvā 31,6%.
ES vidēji 28,6% pamatskolas skolotāju ir vecāki par 50 gadiem.