Iemeslus, kādēļ Latvija ir starp atpalicējām elektrotehnikas pārstrādē Eiropas Savienībā, iedzīvotāji uzskaita šādus - neesam pietiekami turīgi, lai pēc īsa brīža mainītu telefonus, datorus, televizorus, ledusskapjus, veļas mašīnas un citas elektroierīces pret jaunākiem modeļiem, tehnikas pieņemšanas punkti ir patālu no mājām, bieži vien nezinām, kur tie vispār atrodas.
Lai mazinātu draudus apkārtējai videi, ko rada nolietotās elektrotehnikas nepareiza noglabāšana, Eiropas Savienībā izveidots mehānisms šo preču pārstrādāšanai. Saskaņā ar direktīvu katram Latvijas iedzīvotājam ik gadu pārstrādei jānodod 4 kilogrami nevajadzīgo elektropreču, piemēram, gludekļi, fēni, skuvekļi, monitori, mobilie telefoni. Taču nodotais apjoms ne tuvu nav tāds kā prasīts. Šobrīd iedzīvotāji nodod uz pusi mazāk - katrs apmēram 2 kilogramus. Salīdzināšanai - Dānijā tie ir teju 14 kilogrami, Īrijā - gandrīz 10, Igaunijā vairāk nekā četri.
Ilgmārs Purmalis no videi kaitīgo preču atkritumu apsaimniekotāja Latvijas Zaļais elektrons stāsta, ka katrā no Latvijas 10 atkritumu apsaimniekošanas reģioniem ir jābūt trijiem elektropreču bezmaksas savākšanas punktiem un šī prasība ir izpildīta. Tomēr ne visiem iedzīvotājiem ir iespēja nolietotās elektropreces līdz tiem aizvest. To nemudina darīt arī zemie atkritumu izvešanas tarifi. Lētāk ir iemest konteinerā, kā arī vairums dara, stāsta Purmalis. Viņš arī min, ka atkritumu apsaimniekotāji arī rīko dažādas akcijas, Rīgā un Pierīgā brauc par velti elektrotehnikai pakaļ uz mājām. Tādējādi var savākt lielāku daudzumu, nekā gaidot cilvēkus pieņemšanas punktos.
Līdzīgā veidā elektropreces no dzīvokļiem, savrupmājām savāc arī metāla uzpircēji, taču tiem ļoti bieži nav attiecīgās licences, nemaz nerunājot par atļaujām pieņemt un uzglabāt elektrotehniku. Lai gūtu apstiprinājumu teiktajam, Latvijas Radio korespondents nolemj piedāvāt neeksistējošu ledusskapi vairākās metāllūžņu pieņemšanas vietās, kur preces izcelsme nevienu neinteresē un ar tādām formalitātēm kā dokumentu kārtošanu neviens sevi neapgrūtina.
Metāla pieņēmējs stāsta, ka par izjauktu ledusskapi man dos 10 santīmus kilogramā, taču gatavs pieņemt neizjauktu, maksājot krietni mazāk: "Ja ledusskapī iekšā būs plastmasa, stikla vate un tā tālāk, tad trīs kapeikas. Par trīs santīmiem vari nesta arī datorus, vecos videomagnetafonus. Iemetīsim konteinerā. Kur to visu vedam? Mani tas neinteresē."
Latvijas Radio pabija arī citu metāllūžņu uzpirkšanas punktu Maskavas ielā, netālu no Salu tilta. Pirms diviem gadiem policija šo vietu aizvēra par pārkāpumiem kabeļu pieņemšanā. Izskatās, ka tas bijis tikai uz laiku, jo metāla griešanas skaņu var dzirdēt pa gabalu. pagalmā piekrauti pilni konteineri ar metālu un kravas mašīnas viena pēc otras brauc tiem pakaļ. Izrādās šeit nesmādē arī elektrotehniku: "Ja ledusskapis ar plastmasu, tad dosim divus trīs latus. Ja tas ir izjaukts, tad vairāk." Kad Latvijas Radio vaicā, kā tas nākas, ka blakus ir bīstamo atkritumu savākšanas punkts, kur elektroierīces pieņem bez maksas, bet šeit par to pat piemaksā. Vīrietis sāk reklamēt savu rūpalu: "Nes labāk pie mums, naudu dabūsi. Vari veselu, vari izjauktu. Pieņemsim televizorus, datorus un tā tālāk. Par dokumentiem es tev godīgi teikšu - tos mēs nevaram iedot, jo mēs neoficiāli strādājam, saproti?"