Latvijai izdevies nepieļaut būtisku mencu zvejas iespēju samazinājumu Baltijas jūrā 2018. gadā

Kompromisa priekšlikumu par kvotām sāka gatavot Baltijas jūras reģiona sadarbības foruma BALTFISH ietvaros jau dienu iepriekš – svētdien, taču, pastāvot būtiskām viedokļu atšķirībām gan starp Baltijas jūras valstīm, gan Eiropas Komisiju (EK), pats saspringtākais darbs notika tieši ES LZMP laikā.

Plašākā diskusija BALTFISH un ES LZMP notika par kvotu noteikšanu mencai Baltijas jūras austrumu un rietumu apgabalos. Latvija konsultācijās ar EK norādīja, ka mencu krājums austrumu apgabalā, kuram vairākus iepriekšējos gadus jau ir bijis noteikts ievērojams zvejas iespēju samazinājums, ir pietiekami stabils un ar to nav notikušas tik kritiskas izmaiņas, lai tam būtu nepieciešams tik ievērojams samazinājums kā sākotnējā EK priekšlikumā, kas zvejas iespējas piedāvāja mazināt par 28 %. Pateicoties Latvijas uzstājībai, nākamajā gadā nozvejas kvotas kritīsies tikai par 8 %.

"Šīs zvejas iespējas ir ļoti svarīgas Latvijas zvejniekiem, jo menca ir vērtīgākā Baltijas jūras zivju suga, tāpēc katrs zvejas iespēju procents dod ieguldījumu šī zvejas virziena ieņēmumu stabilitātei un dzīvotspējai," norāda Muceniece.

Intensīvās sarunās par Rīgas jūras līča reņģes krājumu tomēr neizdevās pārliecināt ES Vides, jūrlietu un zivsaimniecības komisāru Karmenu Vellu, ka šīs zivis nākamgad būtu iespējams zvejot 2017. gadam noteiktajā apjomā. EK uzskatīja, ka tas varētu būt iespējams tikai pēc minētā Latvijas un Igaunijas priekšlikuma izskatīšanas pēc starptautiska zinātnieku izvērtējuma. Saņemot pozitīvu atzinumu, 2018. gada laikā regulā tiktu veikti attiecīgi grozījumi. Tas nozīmē, ka nākamajā gadā šim reņģes krājumam sākotnēji būs noteikts 7 procentu samazinājums. Šī iemesla dēļ Latvija principiāli balsoja pret Baltijas kvotu regulas priekšlikumu 2018. gadam.

ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē par Latvijas zvejniekus interesējošiem zivju krājumiem Baltijas jūrā 2018. gadam tika apstiprināta šāda vienošanās:

• mencu zvejas iespējas Baltijas jūras austrumu daļā samazinātas par 8% (212 tonnām). EK sākotnējais priekšlikums šim mencu krājumam paredzēja 28 % samazinājumu (733 tonnas). Nozvejas kvota – 2424 tonnas;
• mencu zvejas iespējas Baltijas jūras rietumu daļā saglabājušās nemainīgas. Nozvejas kvota – 202 tonnas;
• brētliņu zvejas iespējām ir neliels palielinājums, kas Latvijas zvejniekiem 2018. gadā papildus nozīmē 170 tonnas zvejas iespējas. Nozvejas kvota – 36 277 tonnas;
• reņģu nozvejas kvotai Rīgas jūras līcī būs 7% zvejas iespēju kritums. Salīdzinot ar 2017. gadu,  tas būs samazinājums par 1117 tonnām. Nozvejas kvota – 15 607 tonnas;
• reņģu nozvejas kvotai Baltijas jūrā jau trešo gadu būs palielinājums, šoreiz par 20 %. Tas Latvijas zvejniekiem nozīmē pieaugumu par 1054 tonnām. Nozvejas kvota –  6353 tonnas;
• lašu nozvejas kvota Baltijas jūrā samazināsies par 5 procentiem, nozvejas kvota – 12 011 gabali.

"Zvejniecība Latvijai kā jūras valstij ir neatņemama vērtība, kas ir obligāti jānosargā un jāaizstāv. Tāpēc mēs sarunās vienmēr cenšamies panākt mūsu valstij iespējami labāko rezultātu, ka, ievērojot Eiropas Savienības valstu viedokļu un interešu dažādību, nenāk viegli. Šoreiz saistībā ar mencu zvejas iespējām mums tas izdevās," pēc ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdes sacīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.