Latvijas atzara izveidošana konteinerizēto kravu piegādei starp Ķīnu un Ziemeļeiropu arvien vairāk tuvinās realitātei. Cits jautājums ir, cik lielā mērā Latvijas spēlētāji – valsts, ostas, komersanti – spēs sadarboties savā starpā un ar citiem loģistikas ķēdē iesaistītajiem, lai šo lielo iespēju pilnīgāk izmantotu. Tas izriet no 3. ASEM (Āzijas un Eiropas) transporta ministru sanāksmes Multimodālu transporta savienojumu attīstība Eirāzijā – status quo un ieskats nākotnē dalībnieku teiktā gan konferencē, gan intervijās Dienas Biznesam.
"Pats svarīgākais nosacījums ir atrast vietu, jo mēs plānojam divus (transporta/ loģistikas) mezglus – vienu Ķīnā un vienu Eiropā," norāda Sičuaņas provinces galvaspilsētas Čengdu Loģistikas biroja ģenerāldirektors Čeņs Džunveiss (Chen Zhong Wei), atbildot uz jautājumu, pēc kādiem principiem tiek izvēlētas Eiropas valstis un kompānijas, ar kurām sadarboties loģistikas ķēdes veidošanā. Eiropā koncentrēšanās ir uz vietu, no kuras var veikt tālākas preču piegādes (gala patērētājam) divu līdz trīs dienu laikā pēc tam, kad kravas ir ieradušās no Ķīnas. Vietai, kas tiek izvēlēta, jābūt viszemākajām izmaksām līdz attiecīgajai (dzelzceļa) stacijai.
"Tā kā nodarbojamies arī ar loģistiku, tad ir iesaistītas arī tirdzniecības aktivitātes, un arī tas ir viens no aspektiem, kas jāņem vērā,'" norādīja Džunveiss. Tādējādi izvēlētajai vietai jābūt izdevīgai loģistikas ziņā neatkarīgi no tā, vai tiek izmantots gaisa, dzelzceļa vai jūras transports. Paralēli loģistikas mezgls tiek veidots arī Ķīnā, un tas aktīvi sadarbojas ar Eiropas mezglu.
Pērn Satiksmes ministrijas un Latvijas biznesa pārstāvji Čengdu meklēja plašākas sadarbības iespējas loģistikā, par ko vēstīja arī DB. Vaicāts par progresu šajās attiecībās, Čengdu Loģistikas biroja pārstāvis atgādina, ka tobrīd sarunu centrā bijusi gaisa savienojumu veidošanas iespēja. Kaut arī šī bija viņa pirmā vizīte Latvijā, Džunveiss esot veicis izpēti un secinājis, ka Latvijai ir sava vieta Zīda ceļa projektā, savienojot Ķīnu un Eiropu. Tā kā daļa kravu no Ķīnas netiek nosūtītas uz Rietumeiropu, bet Ziemeļeiropu, Latvija var izmantot vienāda (ar Kazahstānu, Krieviju un Baltkrieviju) sliežu platuma priekšrocības, novirzot kravas uz šo reģionu. Līdztekus mezglam Eiropā, Latvijā varētu būt arī distribūcijas centrs. Tā kā Rīgai ir jūras osta, tad, plānojot dzelzceļa savienojumu no Ķīnas uz Eiropu, ķīnieši ņemot vērā arī to, kāda veida lomu tajā varētu spēlēt Latvijas galvaspilsēta. Cita Rīgas priekšrocība ir gaisa savienojumi ar pārējo Eiropu.
"Ja mēs varētu savienot Čengdu un Rīgu ar pievilcīgiem aviopakalpojumiem, tad mūsu pasažieri no Ķīnas varētu šeit veikt pārsēšanos tālākiem lidojumiem uz citām Eiropas pilsētām," atzīmēja Džunveiss.
Plašāk lasiet rakstos Latvijas lielā iespēja un Jāpiedāvā labāks risinājums trešdienas, 6. maija, laikrakstā Dienas Bizness (4.-5. lpp.)!