Latvijas aizsardzību stiprinās četri ASV tanki un 12 kaujas mašīnas

73.Gaisa desanta brigādes rotu nomainīs ASV armijas Pirmās kavalērijas divīzijas smagās bruņutehnikas rota. Lai stiprinātu Baltijas valstu drošību, desantniekus ASV uz Latviju nosūtīja aprīlī, kad saasinājās krīze Ukrainā.Bruņutehnikas rotas sastāvā Ādažos tiks izvietoti divi vadi ar 12 Bradley tipa kāpurķēžu kaujas mašīnām un viens vads ar četriem Abrams tipa kaujas tankiem. Šīm mašīnām pievienosies arī atbalsta tehnika, piemēram, degvielas vedējs un transportieri.Šī vienība Ādažu poligonā trenēsies kopā ar Latvijas un citu sabiedroto valstu karavīriem. Pagaidām nav zināms, cik ilgu laiku konkrētā vienība Latvijā uzturēsies. "Tāpat kā desantnieku gadījumā šī vienība nepaliks uz vienām mācībām, bet ilgāku periodu," uzsvēra Galkins un atgādināja, ka ASV puse jau iepriekš paziņojusi, ka Baltijā šīs valsts karavīri uzturēsies tik ilgi, cik vajadzēs.NATO valstu bruņutehnika samērā bieži sūtīta uz dažādām starptautiskajām mācībām Latvijā, taču sabiedroto tanki bijuši Latvijā tikai vienu reizi - 2010.gadā, taču toreiz kaujas mācībās iesaistīti netika. Līdz ar to Latvijas karavīriem būs laba iespēja pilnveidot savas iemaņas, norādīja Galkins un atgādināja, ka Latvija ir viena no retajām NATO dalībvalstīm, kurai nav savas bruņutehnikas.Formāli NBS ir divas bruņutehnikas vienības - pirms vairākiem gadiem dāvinājumā no Čehijas saņemtie padomju ražojuma tanki. Ar abiem aptuveni 40 gadus vecajiem tankiem šaut nav iespējams, taču tos joprojām izmanto apmācībām. Nesen Latvija ar Lielbritāniju noslēdza līgumu par 123 kāpurķēžu kaujas mašīnu iegādi 48,1 miljona eiro vērtībā. Pirmās mašīnas plānots piegādāt 2016.gadā.Jau ziņots, ka Baltijas valstu drošības stiprināšanai uz Latviju savus karavīrus varētu nosūtīt Vācija, Beļģija, Ungārija, Kanāda un citas valstis. Patlaban skaidrība ir vienīgi par ASV un Norvēģijas karavīriem.