Piektdien ar Lietuvas amatpersonām tiksies premjers Valdis Dombrovskis (V), tāpat šajā darbā jau ir iesaistījušies un vēl iesaistīsies gan ministri un deputāti, gan arī Latvijas Bankas vadītājs, izmantojot savus divpusējos kontaktus. Banku jautājums tiks aktualizēts arī Baltijas asamblejā.
Pēc Reira vārdiem, abu banku krahs nozīmētu pārāk lielus zaudējumus, tāpēc vajadzētu pacensties glābt Snoras banku.
Pēc neoficiālas informācijas, 50 latu izmaksām no Krājbankas līdz sestdienai atvēlēti 22 miljoni latu, bet kopā bankā pašlaik esot brīvi pieejami aptuveni 50 miljoni latu.
Šovakar arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs uzaicinājis uz sarunu Lietuvas vēstnieku Latvija Ričardu Deguti, lai informētu par situāciju, kas izveidojusies Latvijā saistībā ar Latvijas Krājbanku un lēmumu apturēt tās darbību.
Rinkēvičs norādījis, ka Krājbankas problēmu risināšana Latvijas valdības izpratnē ir ārkārtīgi nozīmīgs jautājums, jo tas tieši skar daudzus Latvijas iedzīvotājus, uzņēmējus, kā arī vairākas valsts iestādes un pašvaldības, kurām ir konti Latvijas Krājbankā.
Ministrs aicināja Lietuvas pusi sniegt ātru un pārskatāmu informāciju par Lietuvas valdības plānotajiem lēmumiem saistībā ar Latvijas Krājbanku, kurā 60% akciju pieder Lietuvas valdības nacionalizētajai "Snoras" bankai. Rinkēvičs norādīja, ka Latvijas puse no Lietuvas partneriem sagaida atbildīgu pieeju situācijas risināšanā un atgādināja, ka Latvijas valdība Parex bankas maksātnespējas situācija pieņēma lēmumus, kas aizsargāja arī Lietuvas noguldītāju intereses.
"Latvijas puse sagaida līdzīgu rīcību no Lietuvas attiecībā uz Latvijas Krājbanku. Lietuvas valdības turpmāk spertajiem soļiem būs svarīga nozīme arī Latvijas un Lietuvas starpvalstu attiecību tālākai attīstībā," akcentējis Latvijas ārlietu ministrs.
Rinkēvičs atzīmēja nepieciešamību Latvijas un Lietuvas tiesību aizsardzības iestādēm aktīvi sadarboties un apmainīties ar nozīmīgu informāciju, kas ļautu ātri risināt šo Latvijas un Lietuvas noguldītājiem nozīmīgo problēmsituāciju, kā arī konstatēt vainīgās personas un saukt tās pie likumā paredzētās atbildības.
Arī finanšu ministrs Andris Vilks (V) ir norādījis, - ja Lietuvas valdība nolems glābt Snoras banku, tai jāatjauno arī Latvijas Krājbankas darbība.
Plānots, ka lēmumu par Snoras nākotni Lietuvas valdība varētu pieņemt rīt, 24.novembrī, un, kā norāda Vilks, lai Latvijas finanšu sektoru uzraugošās iestādes varētu pieņemt tālākus lēmumus saistībā ar bankas Snoras meitasbanku Latvijā Latvijas Krājbanku, kuras darbība ir apturēta, nepieciešams sagaidīt Lietuvas valdības konceptuālu lēmumu par tālāko rīcību ar Snoras.
"Ja Lietuvas valdība lems par bankas Snoras darbības atjaunošanu, Latvija no Lietuvas puses cer sagaidīt atbildīgu rīcību, atjaunojot arī Latvijas Krājbankas darbību un nodrošinot to, lai neciestu tās klientu intereses," sacījis Vilks.
Vilks atgādina, ka Latvijas valsts, iesaistoties Parex bankas stabilizēšanā 2008. un 2009.gadā, glāba no bankrota arī Lietuvas tirgū strādājošo Parex bankas meitasbanku AB Parex bankas, vairākkārt ieguldot valsts līdzekļus tās pamatkapitāla palielināšanā, nodrošinot bankas darba nepārtrauktību un tās klientu interešu ievērošanu.
Kā ziņots, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome 21.novembrī nolēma apturēt visu Latvijas Krājbankas finanšu pakalpojumu sniegšanu. Šāds lēmums pieņemts, jo bankā konstatēts līdzekļu iztrūkums, par ko informēta Ģenerālprokuratūra.