Latvijas Arhitektūras Lielo gada balvu saņem Latvijas Nacionālais mākslas muzejs

Zanes rakstītajā ir korekta patiesība. Ja klāt ir Dripe, tad pasākums ir imūns pret profesionāliem vērtējumiem. Bet vispār šādus konkursus/šovus nav vērts ņemt nopietni, jo apbalvotā MAXIMA sagruva, kāds vispašpārliecinātākais arhitektūras korifejs lietojamu pandusu uzprojektēt nespēj, bet uz balvu pretendēja, muzeja ēkas stulbās flīzes arī traumējušas cilvēkus. Korekts konkurs būtu, ja lietotāji objektu izvirzītu nevis paši ieprasās uz balvošanu. Labs piemērs ir gada būve.

Acīmredzot mūžīgais funkcionārs Dripe ir spējis iestāstīt žūrijai, ka šis ir labs projekts, jo to taču toreiz projektu konkursā bija izraudzījies viņš kā žūrijas priekšsēdētājs. Patiesībā projekts ir vērsts tikai uz ārēju izrādīšanos, bet patiesībā muzeja darbību degradējošs. Kā piemēru var minēt liekulīgās rūpes par apmeklētājiem - invalīdiem. Tik daudz IT KĀ uzlabojumu, bet ratiņkrēslā nokļūt pie kases vai garderobes nav ne mazāko iespēju. Tādējādi bez asistenta muzeja apmeklējums nav iespējams. Tai pašā laikā tā ākstīšanās ar uzrakstiem braila rakstā, it kā neredzīgi cilvēki būtu šāda tipa muzeja mērķauditorija.

MUZEJAM, tas ir nekam ( anonūmi), sarakstu galdā kā pR-rēmija tiek SADALĪTA! Ja tomēr Muzejam, tad kā tiek izlietota, paklāji par jaunu, tualetes papildus utt.

Latvijas Arhitektūras gada balva muzejam, vai tomēr arhitektiem? P.S. Vienalga, arvien brīnos: Kāpēc Latvijas arhitekti nesaņēma pasūtījumu?

Visas skaistās Rīgas mājas (ēkas) tika uzbūvētas 20.gs. sākumā. Tagad prieks, ka mums ir bijuši architekti, kas tādas bija pratuši uzbūvēt. Paldies šiem vīriem! NM mūzeja ēku jau kā mākslas mūzeju projektēja mākslas vēsturnieks un Daugavpils ebreju izcelsmes architekts Vichelms Neiman. Interesanti, ka viņš pēc tam ilgus gadus bija direktors šajā ēkā līdz pat Pirmā PK beigām un prata sadzīvot ar visām vaŗām, kas nāca un gāja.