Pēc CSP aprēķiniem uz vienu hektāru visvairāk pesticīdus saņem sīpolu apstādījumi - vairāk kā 3kg, otrā vietā bumbieru audzes, bet trešajā burkāni.
Infografikā redzams, cik % no kopējām augu kultūru audzēm tiek apstrādātas ar pesticīdiem.
80% no ābelēm un bumbierēm lietoto pesticīdu bija fungicīdi, ķiršiem - 86%, plūmēm – 67%, avenēm – 76%, kartupeļu stādījumiem – 89% un sīpoliem - vairāk kā 60%.
No kopējā pielietotā pesticīdu daudzuma galda biešu platībās 98% bija herbicīdi, burkānu platībās – 87%, kāpostu – 69%, zemeņu platībās - 59%, kukurūzas sējumos – 98%.
CSP uzsver, ka insekticīdi, ko lieto kaitēkļu apkarošanai, lietoti ļoti maz, kas skaidrojams ar mazu lietojuma devu vienam hektāram.
Atklātā lauka dārzeņu platībās nezāļu apkarošanai visvairāk lietotie herbicīdi bija aklonifēns un metazahlors. No burkānu platībās lietoto herbicīdu daudzuma 42% bija aklonifēns, sīpolu platībās – 82%. No kāpostu platībās lietoto herbicīdu daudzuma 76% bija metazahlors. Sīpolu stādījumos lietoto fungicīdu augsto īpatsvaru var skaidrot ar darbīgās vielas mankoceba lietojumu (79% no lietoto fungicīdu daudzuma), kas ir plaši izplatīta fungicīdu darbīgā viela miltrasas ierobežošanai.
Kartupeļu lakstu puves un sausplankumainības ierobežošanai plaši pielietota fungicīdu darbīgā viela mankocebs, kura īpatsvars pesticīdu kopējā daudzumā bija 66% un izmantoto fungicīdu daudzumā – 74%.
Aizsardzībai pret dažādiem sakņu un stublāju slimību ierosinātājiem siltumnīcās audzētiem dārzeņiem (tomātiem un gurķiem) galvenokārt lietoti fungicīdu augu aizsardzības līdzekļi, kuru darbīgo vielu īpatsvars bija 98%.
Tomēr tiek norādīts, ka "gan absolūtos skaitļos, gan uz vienu lauksaimniecībā izmantojamās zemes vienību joprojām ir vieni no zemākajiem Eiropas Savienības dalībvalstu vidū."