Pretendenti var iesniegt piedāvājumu līdz 22.martam, teikts Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā publicētajā paziņojumā.
Iepirkuma priekšmets ir no apgrozības izņemto monētu utilizācija, kas ietver deformēšanas iekārtas nomu, iekārtas uzstādīšanu, darbības tehnisko nodrošināšanu, Latvijas Bankas darbinieku apmācību darbam ar iekārtu, iekārtas demontāžu, mucu nodrošināšanu no apgrozības izņemto monētu uzkrāšanai un deformēto monētu uzglabāšanai un transportēšanai, kā arī deformēto monētu izvešanu un pārkausēšanu.
Monētu deformēšanas un savākšanas vieta būs Latvijas Bankas Rīgas filiāles teritorija Bezdelīgu ielā.
Līguma darbības laiks paredzēts no šā gada augusta līdz 2015.gada 31.augustam. Iekārtas nomas un darbības tehniskās nodrošināšanas laiks - no šā gada augusta vidum līdz 2014.gada augusta vidum, deformēto monētu izvešanas laiks - no šā gada augusta vidus līdz 2014.gada 31.augustam, bet deformēto monētu pārkausēšanas laiks - ne vēlāk kā līdz 2015.gada augusta beigām.
Iekārtas tehniskajā specifikācijā norādīts, ka iekārtai jābūt paredzētai visu lata nominālu apgrozības monētu neatgriezeniskai deformēšanai tā, ka monētas nav izmantojamas kā maksāšanas līdzeklis.
Līguma izpildītājs pēc Latvijas Bankas pieprasījuma izvedīs un pārkausēs deformētās monētas, samaksājot centrālajai bankai metāla cenu.
Kā ziņots, Latvijas valdība izvirzījusi mērķi pievienoties eirozonai nākamā gada janvārī.
Centrālā banka jau iepriekš informēja, ka pēc Latvijas pievienošanās eirozonai lata monētas un banknotes atgriezīsies Latvijas bankā, jo tiks apmainītas pret eiro. Centrālā banka sola rūpēties, lai lats ir pārstāvēts Latvijas muzejos, bet pārējās banknotes plānots sasmalcināt un monētas pārstrādāt metālā - sagaidāmas aptuveni 1190 tonnas. Latu monētu metāls nākotnē, visticamāk, tiks izmantots jaunu monētu kalšanai, prognozē centrālā banka.
Savukārt lata jubilejas monētas, kas vēl nebūs izpārdotas, pēc Latvijas pievienošanās eirozonai turpinās tirgot kā numismātikas priekšmetus, kam nav maksāšanas līdzekļa statusa.
Pēc mūsu valsts pievienošanās eirozonai nebūs sevišķa dizaina viena eiro monētu, piemēram, ežu, skudru vai pakavu. Taču Latvijas Banka turpinās kalt jubilejas monētas ar eiro nominālu - piecu vai desmit eiro.
Par monētu utilizāciju Latvijas Banka izsludinājusi slēgtu konkursu. Saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu slēgts konkurss ir iepirkuma procedūra, kurā visi ieinteresētie piegādātāji var pieprasīt tiesības piedalīties, bet piedāvājumus var iesniegt tikai tie kandidāti, kurus pasūtītājs uzaicina.